Gaujas nacionālā parka iedzīvotāji ir savākuši vairāk kā 250 parakstus, iebilstot pret Gaujas nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu un saturu. Vēstule 22.jūlijā nosūtīta vairākām ministrijām un Valsts kancelejai.Galvenie iebildumi ir par to, ka zemes īpašnieki nav iesaistīti priekšlikumu izstrādes procesā, kā arī par radikālām izmaiņām meža apsaimniekošanas nosacījumos GNP teritorijā.Vēstulē GNP iedzīvotāji pauž bažas un neapmierinātību par to, ka tiek plānots noteikt jaunus ierobežojumus, nepaskaidrojot, kādam nākotnē ir jāizskatās Gaujas nacionālajam parkam, un pauž bažas par to, vai piedāvātie stingrākie ierobežojumi veicinās šo mērķu sasniegšanu.
Galvenie iebildumi ir par nesamērīgi liela atmirušās koksnes daudzuma atstāšanu mežaudzē. Meža īpašnieks Gatis Ziediņš pauž, ka, ja uz hektāru mežā jāatstāj apmēram 1,5 kravas kokmateriālu, tad vairāk varam nerunāt par turpmāku meža apsaimniekošanu vispār, jo pārvietoties ar tehniku, lai apsaimniekotu šādu pielūžņotu mežu, nav iespējams. Turklāt šādas prasības ir nepārdomātas, jo būtiski paaugstina kaitēkļu izplatīšanas un ugunsbīstamības riskus. Neapsaimniekojot mežus, koki krīt arī uz ceļiem un nevienam nav pienākums tos novākt. Tas palielina arī ugunsbīstamības riskus. G. Ziediņš norāda, ka jaunā plāna redakcija neparedz neko attiecībā uz šiem riskiem, un tas nav pieļaujams. Tāpat atsevišķās zonās netiek atļauta meža atjaunošana, stādot vai sējot, kas nozīmē, ka priede un arī pārējās Latvijai raksturīgās koku sugas no GNP pamazām izzudīs, bet to vietu ieņems lazdas, blīgznas, baltalksnis, kas ir daudz ātraudzīgāki. Vēstulē zemes īpašnieki arī norāda, ka valstī nav sakārtoti kompensāciju jautājumi. Jebkāda veida aizliegumi, kas skar privātīpašumu, ir jākompensē, pretējā gadījumā bez vienošanās ar īpašnieku par plānotajiem ierobežojumiem nav iespējams veidojot sadarbībā balstītas attiecības.
Gaujas nacionālajā parkā ir daudzi tūkstoši meža īpašnieku, kas dzīvo šajā teritorijā un ekstensīvi saimnieko savos īpašumos, līdz ar to šim būtu jābūt kā paraugprocesam par to, kā var vienoties par visu pušu mērķu un interešu salāgošanu, jo arī turpmākajos gados Latvijā būs jāpaplašina NATURA 2000 teritorijas un šim procesam ir jābūt zinātniski pamatotam un kvalitatīvi vadītam, ievērojot visu pušu intereses un vajadzības.
