Šodien Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja Zemkopības ministrijas risinātos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas, pirmkārt, līdzās dārzkopības, dzīvokļu īpašnieku, lauksaimniecības pakalpojumu un citu veidu kooperatīvajām sabiedrībām turpmāk ietvers terminu mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība. Otrkārt, grozījumi paredz šiem kooperatīviem piemērot tādu pašu nodokļu atlaidi, kāda šobrīd tiek piemērota lauksaimnieku kooperatīviem.
Ar šiem grozījumiem beidzot tiek dota zaļā gaisma tik ilgi gaidītajai meža īpašnieku kooperācijas attīstībai. Lai gan šie grozījumi ir būtisks pozitīvs signāls no valsts puses Latvijas meža īpašniekiem sarosīties uz kopdarbību meža apsaimniekošanā, tomēr, lai iekustinātu šo jomu, ir jāveic liels skaidrošanas darbs par kooperatīva priekšrocībām. Galvenie rīcības cilvēki būs vietējo meža īpašnieku apvienību līderi, kas līdz šim ir snieguši konsultācijas un organizējuši pakalpojumus meža īpašniekiem. Tagad viņeim tiek pavērtas iespējas startēt koksnes tirgū, pilnvērtīgāk izmantot pieejamos resursus sortimentu ražošanai, piedāvāt tos pa tiešo zāģētavām vai citiem mežsaimniecības gala produktu patērētājiem un dabūt īpašniekam labāko cenu par produkciju.
Šobrīd ir grūti pateikt, cik veiksmīgi būtu attīstījusies privātā mežsaimniecība, ja meža īpašniekiem jau pirms 10 gadiem būtu profesionālas organizācijas, kas palīdz efektīvāk apsaimniekot īpašumus. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta par pētījumos iegūtu informāciju, kas liecina, ka daļa meža īpašnieku savus īpašumus neapsaimnieko vispār vai apsaimnieko mazefektīvi, labākajā gadījumā iegūstot mežā malku un materiālus savām vajadzībām. Ir skaidrs, ka meža īpašniekam ir grūti pieņemt lēmumu, ko darīt savā mežā, ja viņam nav pietiekamu zināšanu ne mežsaimniecībā, ne par to, kādi nodokļi jāmaksā, ne vēlēšanās nodarboties ar birokrātisko šķēršļu iepazīšanu un pārvarēšanu, lai savā īpašumā saimniekotu un gūtu no tā ekonomisku labumu. Tāpēc ir jābūt profesionālām organizācijām, kas šīs lietas pārzina un ar tām nodarbojas. Un uzņēmuma forma, kurā meža īpašnieks ir īpašnieks arī kooperatīvam, dod iespēju viņam piedalīties lēmumu pieņemšanā un pārliecināties par darbības caurskatāmību.
Augusta beigās pēc Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iniciatīvas tika noorganizēts izglītojošs pasākums, kurā Saeimas deputāti iepazinās gan ar jauno piensaimnieku kooperatīvu uzņēmumu „Latvijas Piens" un graudkopības kooperatīvu „Latraps", gan ar problēmām privātajā mežsaimniecībā. Pārliecinošs bija lauksaimnieku kooperatīvu stāsts par attīstību 12 gadu garumā un šodienas panākumiem, lai zemnieki varētu veiksmīgi saimniekot savās saimniecībās. Šie kooperatīvi ir starp līderiem savās nozarēs, nodarbina lauku iedzīvotājus, maksā valstij nodokļus un, kas ir pats svarīgākais, palīdz nosargāt nacionālās ražošanas pozīcijas, konkurējot ar lielajiem starptautiskajiem koncerniem, kuri tā vien kāro iegūt pieeju lētām izejvielām. Pievēršoties privātajai mežsaimniecībai, jāatzīst, ka esam nulles punktā un jācer, ka pēc dažiem gadiem arī mežsaimniecības kooperatīvi būs nacionālais veiksmes stāsts, kas vairos vietējo iedzīvotāju un arī visas valsts labklājību.
Lai gan ir dots pirmais signāls no valsts puses, ir jādomā arī par cita veida atbalstu meža īpašnieku kooperācijas attīstībai. Lai šīs organizācijas uzsāktu darbību, ir nepieciešams starta kapitāls, lai algotu darbinieku, uzturētu grāmatvedību un nodrošinātu IT atbalstu mežsaimniecisko darbību plānošanai un analīzei. Tādēļ būtiska būs ES fondu līdzekļu pieejamība kooperatīvu darbībai no 2014. gada.
