26. janvārī Eiropu skāra vētra Klaus, kas ir postošākā vētra Eiropā kopš 1999. gada decembra vētras Lotārs. Vētra Klaus visvairāk skārusi Spānijas ziemeļus un Francijas dienvidus, nopostot Francijas dienvidrietumu krastu - 1,3 miljoni mājokļu palikuši bez elektrības, gāztie koki nobloķējuši ceļus un dzelzceļus, lidostas slēgtas. Vētras spēks bijis pat līdz 50 m/s.
Meža īpašnieku biedrības sadarbības partneris Francijā - Francijas Meža īpašnieku kooperatīvu konfederācija (FMIKK) informē, ka 26. janvāra vētra Klaus pēc pirmajiem aprēķiniem Francijas mežos ir nodarījusi postījumus 40 miljonu koksnes kubikmetru apmērā. Francijā katru gadu vidēji nocērt vidēji 36 miljonus kubikmetrus koksnes, tādējādi nopostītais apjoms pārsniedz ikgadējo koksnes ieguves apjomu valstī. Galvenokārt nopostītas priežu un apšu audzes.
Francijas meža īpašnieku organizācijas turpina apzināt un precizēt vētras postījumus mežsaimniecībai. FMIKK šobrīd strādā pie rīcības plāna vētras seku novēršanai. Nopostītā koksne varētu tikt realizēta taras ražošanai, papīrrūpniecībā un enerģijas ražošanai. Protams, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā FMIKK uztrauc noieta tirgus nopostītajai koksnei.
MIB valdes priekšsēdētājs A.Muižnieks pauž bažas, ka šī nav laba ziņa meža īpašniekiem. Tas nozīmē, ka Eiropas koksnes tirgū nonāks liels neplānots koksnes apjoms koksnes, un papildus koksnes piedāvājums vēl vairāk var negatīvi ietekmēt koksnes cenas tirgū.
Iestājoties dažādām krīzēm, tiek izvērtēta iepriekšējās saimniekošanas efektivitāte. Protams, arī Latvijā šis ir izvērtēšanas un atbildīgu lēmumu pieņemšanas laiks. Kontekstā ar koksnes izmantošanu ir pienācis pēdējais brīdis pieņemt valstiskus lēmumus, kas attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem Latvijā. Tas dotu iespēju ne vien mežsaimniecībai būt efektīvai nākotnē, bet arī valstij kļūt energoneatkarīgai, izmantojot vietējos atjaunojamos resursus.
Karte ar vētras ceļu no www.wikipedia.org
