Latvijas Meža īpašnieku biedrība kopā ar lauksaimnieku organizācijām ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, Finanšu, VARAM, Zemkopības ministriem un visām Saeimas frakcijām ar aicinājumu izskatīt iespēju piešķirt papildus finansējumu 1 miljona latu apmērā valsts un valsts nozīmes meliorāciju sistēmu renovācijai un rekonstrukcijai. Turpinājumā vēstules teksts:
Par papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un ekspluotācijai
Pēdējā gada laikā biedrības pastiprināti saņem sūdzības no lauksaimniekiem un meža īpašniekiem, par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas nepieciešamību, lai nodrošinātu koplietošanas un viena zemes un meža īpašuma meliorācijas sistēmu darbību un nepieļautu meliorētas zemes degradāciju.
Ņemot vērā meliorācijas sistēmu neapmierinošo tehnisko stāvokli, biedrības aicina izskatīt iespējas 2013.gadā piešķirt papildus finansējumu Ls 1 milj. apmērā, lai veiktu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu apmēram 2500 km garumā.
Valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" pēdējā laikā ir saņēmis vairāk kā 70 sūdzības par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu darbību, kuru novēršanai būtu nepieciešami apmēram Ls 16 milj. apmērā, ja šīm sistēmām būtu jāveic renovācijas un rekonstrukcijas darbi.
Zemes meliorācijas sistēmas pienācīga uzturēšana un atjaunošana, optimāla augsnes mitruma regulēšana nodrošina augsnes auglības pieaugumu un dod nozīmīgu atbalstu Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai, būtiski uzlabo eksporta produkcijas pieaugumu un mazina plūdu apdraudējumu. Ja netiks nodrošināta valsts meliorācijas sistēmu uzturēšana, tiks ierobežota galvenā ražošanas līdzekļa - nosusinātās zemes efektīva izmantošana. No valsts meliorācijas sistēmu darbības ir atkarīga zemes īpašnieku, koplietošanas un pašvaldību meliorācijas sistēmu darbība.
2008.gadā tika veikta dambju un valsts nozīmes ūdensnoteku apsekošana. Iegūtie apsekošanas rezultāti apliecina, ka aptuveni 80% valsts un valsts nozīmes ūdensnoteku ir piesērējušas un aizaugušas. Pēdējos gados valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšana ir veikta mazos apjomos (sk. pielikumu), līdz ar to kopējais meliorācijas sistēmu tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies.
Latvijas dabas apstākļos nokrišņi gadā vidēji par 250 milimetriem pārsniedz summāro iztvaikošanu, tādēļ lielākā daļā teritorijas augsne ir pārmitra un tas būtiski kavē laukaugu attīstību, mazina mežaudžu produktivitāti, apgrūtina zemes savlaicīgu apstrādi un ražas novākšanu. Daudzas Latvijas lauksaimnieku paaudzes bija sapratušas, ka šādos apstākļos intensīvi saimniekot iespējams tikai veicot zemes nosusināšanu - regulējot ūdensnotekas, rokot grāvjus, ierīkojot drenāžu, atsevišķās vietās arī polderu sistēmas un rūpējoties par to uzturēšanu darba kārtībā.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Latvijā 1,6 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju bija nosusinātas, galvenokārt ar drenāžu, bet vairāk kā 500 tūkst. hektāros meža zemju darbojās grāvju tīkls. Latvijas meliorācijas kadastra dati rāda, ka regulētas valsts nozīmes ūdensnotekas ir 13 tūkst. km, koplietošanas ūdensnotekas - 30 tūkst. km, bet viena īpašuma meliorācijas drenas 900 tūkst. km garumā. Tehniski sarežģītākās un atbildīgākās meliorācijas būves - 32 poldera sūkņu stacija un 400 km poldera aizsargdambju, kā arī Lubānas zemienes hidrotehniskās būves, atrodas valsts īpašumā un tām noteikts valsts meliorācijas sistēmas statuss.
Valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" saskaņā 2010.gada 14.janvārī pieņemtā Meliorācijas likuma 19.pantu ekspluatē un uztur valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, no kuru darbības ir atkarīgas pašvaldību, koplietošanas un liela skaita viena īpašuma lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotāju meliorācijas sistēmu darbība. Valsts un valsts nozīmes ūdensnotekas ir būvētas pirms vairāk kā 25 gadiem un ir nolietojušās vairāk kā par 80%.
Meliorācijas likums nosaka, ka valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu, kurām jāuztver un jānovada ūdens notece no visas teritorijas (ne tikai no pārējām meliorācijas sistēmām), uzturēšanas, ekspluatācijas, kā arī melioratīvās hidrometrijas darbus nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem, bet par koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmu uzturēšanu rūpējas attiecīgie zemes apsaimniekotāji. Tāpēc valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tehniskajam stāvoklim un to caurvades spējai ir jābūt tādai, lai koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmu darbība netiktu traucēta un tās spētu regulēt mitruma režīmu augsnē atkarīgajās lauku un meža zemēs. Pretējā gadījumā zemes īpašniekiem nav iespējas uzturēt savas meliorācijas sistēmas darbību un zūd jēga ieguldīt līdzekļus sistēmas atjaunošanā vai sakārtošanā.
Lai zemes īpašnieki ieguldītu savus un piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus meliorācijas sistēmas uzturēšanā un atjaunošanā, ir jābūt pārliecībai, ka meliorācijas sistēma darbosies un to nodrošinās ūdens līmenis valsts nozīmes un koplietošanas meliorācijas sistēmās.
Tādējādi primāra nozīme ir valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai darba kārtībā. Tomēr valsts budžeta finansējums visu laiku ir bijis nepietiekošs, lai nodrošinātu nepieciešamos ekspluatācijas izdevumus un nepieļautu sistēmas nolietošanos un pasliktināšanos. Valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšanai atvēlētie valsts budžeta līdzekļi laika posmā no 1995.gada līdz 2008.gadam samazināti seškārtīgi, bet 2009.gadam līdzekļi netika atvēlēti vispār. Neapmierinošais ūdensnoteku tehniskais stāvoklis jo sevišķi bija redzams - 2012. gada pavasarī, kad pielūžņotās, aizaugušās, piesērējušās un bebru aizsprostotās gultnes nespēja novadīt palu ūdeņus, radīja lielus teritorijas applūdinājumus un apdzīvotu vietu apdraudējumu. Nav veikta arī meliorācijas sistēmu un meliorēto zemju inventarizācija. Īpaši lielas problēmas lauksaimniekiem bija radušās pēc 2012. gada mitrā rudens, kad bija apgrūtināta izaudzētās lauksaimniecības produkcijas novākšana.
Lai gan valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu rekonstrukcijā ieguldīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un šogad turpinās ES līdzekļu piesaiste valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā, finansējuma renovēto ūdensnoteku uzturēšanas darbiem pietiek tikai 50% apmērā. Neveicot renovēto ūdensnoteku uzturēšanas darbus, netiek pildītas saistības ar Eiropas Savienību, un iestājas ES sankciju risks par līdzfinansējuma atmaksāšanu Eiropas Savienībai, atjaunosies gultņu aizaugšana, deformācijas un ar bebru populācijas nepamatotu izplatību izsauktie bojājumi
Ja netiks nodrošināta valsts meliorācijas sistēmu uzturēšana, no kuru darbības savukārt ir atkarīga zemes īpašnieku, koplietošanas un pašvaldību meliorācijas sistēmu darbība, tad tiks ierobežota galvenā ražošanas līdzekļa - nosusinātās zemes un meža efektīva izmantošana. Šādos apstākļos pamatojoties uz 2010.gada 6.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.612 „Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu", esošie zemes un meža īpašnieki, var izvirzīt prasības pret valsti, lai tiktu kompensēti zaudējumi par neiegūto labumu no viņu īpašumā esošajām meliorētajām platībām. Iepriekš minētā rezultātā valstij var rasties ievērojami lielāki finanšu līdzekļu zaudējumi salīdzinājumā ar valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu"
