Saistībā ar 18.oktobrī MK komitejā izskatītajiem grozījumiem Meža likumā, publiskajā telpā ir parādījušās diskusijas, kas balstās uz dažkārt nekorekti pasniegtu informāciju ziņu portālos. Pēc 20. oktobra raksta portālā TVNET, Meža īpašnieku biedrība nosūtīja atklātu vēstuli portāla TVNET redakcijai, paužot nožēlu par raksta autoru vājo izpratni par minēto grozījumu būtību.
Atklāta vēstule TVNET galvenajai redaktorei
Izlasot ziņu portālā TVNET publicēto rakstu „Mežā grib cirst un būvēt, cik vien tīk", nevaru atturēties neizteicis atsevišķus komentārus par rakstā iekļautajiem apgalvojumiem, kuri, cerams, ir radušies neprecīzi uztverot paredzētās tiesību akta izmaiņas.
Pirmkārt, vai tiešām varēs cirst un būvēt cik vien tīk?
Šeit gribētos sākt ar normatīvās vides apskatu. Meža apsaimniekošanu Latvijā reglamentē apmēram 50 dažāda līmeņa normatīvie akti, kas bieži vien ārzemju kolēģiem liek pārvaicāt, vai viņi nav pārklausījušies - 5, nē 50! Daudzi no šiem normatīvajiem aktiem paredz procedūras, kad par vienu un to pašu darbību ir jāsaņem vairāki identisku atļauju saturoši lēmumi, kas nozīmē cilvēka dzenāšanu no vienas iestādes uz citu un atpakaļ. Piemērs ir atļauja meža ceļu būvei, kurš, zinot katastrofālo situāciju ar meža ceļu infrastruktūru privātajos mežos, būtu valstiski atbalstāms pasākums. Realitātē meža īpašniekam ir jāiziet gan birokrātiska procedūra, un pirms meža ceļa ierīkošanas ir jāpasūta būvprojekts un jāizņem būvatļauja ceļa būvēšanai, gan jāsaņem Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums (atļauja) meža ceļa būvei, ja šajā platībā jācērt koki, tad arī apliecinājums koku ciršanai. Nez kādas intereses tiktu apdraudētas, ja Valsts meža dienests iesaistītos saskaņošanas procesā būvatļaujas izsniegšanai un savstarpēji komunicētu ar valsts un pašvaldības iestādēm, nevis ģenerētu atsevišķu papīra veida atļauju. Līdzīgi ir arī ar meža zemju transformācijas atļauju. Es noteikti neesmu haotiskas un daudzpusīgi neizvērtētas meža zemju apbūves atbalstītājs, it īpaši ņemot vērā atsevišķus negatīvus piemērus ar jauno ciematu celtniecību vai lielo automaģistrāļu būvi iepriekšējos gados, taču, manuprāt, ir pilnīgi lieki dzenāt īpašnieku pēc vienas un tās pašas atļaujas tikai dažādu dokumentu formā. Nu kādēļ paralēli tam, ka sabiedrība ir vienojusies un plānojumā akceptējusi konkrētas vietas izmantošanas mērķi, šajā vietā nepastāv aprobežojumi dabas aizsardzības interešu dēļ, īpašnieks ir saņēmis būvatļauju, kuras saņemšanas procesā būtu saskaņojis dokumentus ar visām nepieciešamajām institūcijām, tai skaitā Valsts meža dienestu, būtu nepieciešama vēl viena formāla papīra formāta atļauja- Valsts meža dienesta izsniegta transformācijas atļauja? Tādējādi priekšlikumi par izmaiņām Meža likumā ir nevis par procesu nekontrolējamību, bet gan dublējošo dokumentu atcelšanu.
Par ciršanas vecumu apsei.
Te atbildei jāapskata nedaudz vienkāršots piemērs par kartupeļiem. Ja mēs sev uzdotu jautājumu- kāpēc neturam kartupeļus laukā ilgāk kā līdz rudenim, ikviens nešauboties atbildētu - lai nesapūdētu. Tajā pašā laikā runājot par iespēju novākt ražu apšu audzēs, pirms tā vēl ir sākusi masveidā trupēt un īpašniekam, kurš maksā nodokļus par savu zemi, nerastos zaudējumi, nostāja nez kāpēc veidojas savādāka. Ikkatrs ir redzējis, kā izskatās pāraugusi apse ar cauru, izpuvušu vidu! Runa Meža likuma grozījumos ir par to, ka apšu audzes var sākt cirst galvenajā cirtē sākot no 31 gada vecuma līdzšinējo 41 gada vietā, nevis viņas ir jānocērt 31 gada vecumā. Nenoliedzami, veicot koku ciršanu ir jāsaglabā noteikts skaits veco koku, lai tiktu ievērotas arī dabas aizsardzības intereses, nenoliedzami var būt vietas, kur ciršanu veic izlases ciršu veidā, taču ja meža īpašnieku vēlmi veikt brūkošas audzes nomaiņu ar jaunu, labu mežu, racionāli apsaimniekot savu zemi, sauc par „plakanu" domāšanu, tad varu šo apzīmējumu uztvert tikai pozitīvi.
Par sauso koku ciršanu bez ciršanas apliecinājuma.
Kas tad mainītos salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, ja Meža likums tiks pieņemts Ministru kabineta komitejā akceptētā variantā? Pašlaik meža īpašnieks savā īpašumā bez ciršanas apliecinājuma var nocirst 10 kubikmetrus sausos un vēja gāztos kokus. Jaunā redakcija paredz, ka tiek atcelts 10 kubikmetru ierobežojums. Tādējādi, tā nav jauna norma, bet gan tiek radīta iespēja "neskriet" pēc apliecinājuma, ja nepieciešams nocirst vairāk kā 10 kubikmetrus malkas. Gan sausie, gan vēja gāztie koki ir atpazīstami dabā arī pēc cirtes veikšanas, jo pirmā gadījumā paliek sausa koka celms, otrā var redzēt, ka koks bijis izgāzts ar visām saknēm, līdz ar to nav pamata bažām, ka tiktu nocirsti arī augošie koki. Tāpat ir skaidrs, ka arī pašlaik spēkā esošā norma nav īsti administrējama, jo nav ne lietderīgi, ne reāli prasīt Valsts meža dienestam, lai visos īpašumos katru gadu pārbaudītu, vai ir izcirsti 10 vai 12 kubikmetri sausie un vēja gāztie koki.
Malkas gādāšana latviešiem saistās ne vien ar siltuma nodrošināšanu savai ģimenei, bet mūsdienās ir kļuvis par vienu no vairāk pārrunātajiem jautājumiem laukos tiekoties kaimiņu meža īpašniekiem. Un runā gan par to, kādēļ vienubrīd pievienotās vērtības nodoklis malciņai ir kļuvis lielāks nekā no Krievijas atpumpētai gāzei, gan par to, ka nu pēc atļaujas nocirst vēja sagāztos un sausos kokus jābrauc teju vai 80 kilometrus līdz tuvākajai mežniecībai. Tādēļ, tāpat kā daudzi citi meža īpašnieki, varu paust tikai savu neizpratni pret to negatīvo nostāju, kas saistīta ar priekšlikumiem atvieglot malkas sagādes procesu un vēlmi turēties pie „papīra" tikai tādēļ, lai malkas iegūšanas procesus būtu pēc iespējas sarežģītāks.
Un visbeidzot par vienu no aizvainojošākiem apgalvojumiem rakstā - par meža īpašnieku godprātību.
Vienmēr ir sāpīgi uzklausīt nepatiesus apgalvojumus, it īpaši, ja tie nav balstīti uz konkrētiem faktiem, bet gan pamatojas uz kādu emocionālu vērtējumu vai vēlmi pamatot savu domu, ja nav citu argumentu. Meža īpašnieku skaits ir tuvu 150 tūkstošiem. Ja godprātības aspektā runājam par meža īpašnieku izdarītajiem mežpārkāpumiem, varbūt būtu vērts ielūkoties Valsts meža dienesta mājas lapā un konstatēt, ka uz visiem 150 tūkstošiem meža īpašnieku 2009.gadā tieši par dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu ir konstatēti 18 administratīvie pārkāpumi (31 pārkāpums 2008.gadā, 24 pārkāpumi 2007.gadā). Ja runājam par meža īpašnieku zināšanu līmeni, kas ietekmē pieņemto lēmumu kvalitāti, tad salīdzinājumā ar 90-tajiem gadiem, kad notika īpašumu atgūšanas process, tas nenoliedzami ir audzis. Šeit paldies jāsaka gan Valsts meža dienesta darbiniekiem, gan zinātniekiem un mācībspēkiem un nevalstiskajām organizācijām par rīkotajiem semināriem, sagatavotajiem informatīvajiem materiāliem un publikācijām masu medijos, kuros ir tikuši iekļauti jautājumi gan par labu mežsaimniecisko praksi, gan arī dabas aizsardzības jautājumiem.
Jā vēlaties atrast negodprātīgus cilvēkus 150 tūkstošu cilvēku vidū, droši, ka kādu, līdzīgi kā visā sabiedrībā, atradīsiet. Bet tādēļ apgalvot, ka meža īpašnieki būtu negodprātīga sociālā grupa, un tādēļ viņiem piemērotās birokrātiskās procedūras nevarētu mazināt ir, manuprāt, mazākais nekorekti.
Arnis Muižnieks
Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
