Jaunās “ES Meža stratēģija 2030” ietvaros šā gada vasarā publicēti divi no tā izrietošie dokumenti, t.i., vadlīnijas “Dabai tuva mežsaimniecības pamatnostādnes” un “Maksājumi par ekosistēmas pakalpojumiem”.
Vadlīnijas “Maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem” ir viena no vides politikas instrumentu pieejām, kas tiek izmantota, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un aizsargātu dabas resursus. Ekosistēmu pakalpojumi ir dabas resursu sniegtie ieguvumi, piemēram, ūdens attīrīšana, klimata regulēšana, augsnes saglabāšana, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un citi. Maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem ir veids, kā nodrošināt, ka cilvēki atzīst šo ieguvumu nozīmi un maksā par to saglabāšanu nākotnē. Šī pieeja ir svarīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un aizsargātu dabas resursus, kas ir būtiski cilvēka labklājībai un dzīves kvalitātei.
Neskatoties uz meža ekosistēmu daudzveidīgo pakalpojumu faktisko vērtību un pieaugošo pieprasījumu pēc tiem, koksnes ieguve joprojām ir galvenais meža īpašnieku un apsaimniekotāju ienākumu avots, savukārt finansiālā atlīdzība vai peļņa no citiem ekosistēmu pakalpojumiem ir ļoti ierobežota. Meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir nepieciešami stimuli, t.sk. finansiāli stimuli, lai tie varētu nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus papildus koksnei un citiem materiāliem un produktiem. Meža nozares ekonomiskā dzīvotspējas stūrakmens ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana. Publiskie un privātie maksājumi par meža ekosistēmu pakalpojumiem ir alternatīva iespēja nodrošināt finanšu avotus daudzfunkcionālai meža apsaimniekošanai un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgai uzturēšanai.
Literatūrā nav oficiālas definīcijas ekosistēmu pakalpojumu maksājumiem. Parasti maksājumu pakalpojumu shēmas ietver noteikumu, procedūru un prasību kopumu, lai stimulētu un atalgotu personas par papildu darbības veikšanu, kas palielina viena vai vairāku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu. Maksājumi par meža ekosistēmu pakalpojumiem ir instruments, lai sniegtu finansiālus stimulus meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem sniegt tos pakalpojumus, kas nav saistīti ar koksnes nodrošināšanu (izmantojot meža aizsardzību, atjaunošanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu), un lai palielinātu savu mežu noturību (izmantojot klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgāku meža apsaimniekošanas metožu pieņemšana, piemēram, koku sugu daudzveidības palielināšana, strukturālā daudzveidība utt.).
Ekosistēmu pakalpojumu pieejamība un daudzveidība ir atkarīga no attiecīgās ekosistēmas stāvokļa. Cilvēki dinamiski mijiedarbojas ar ekosistēmām, un jebkuras to izraisītās izmaiņas ekosistēmās un to sniegtajos pakalpojumos var ietekmēt cilvēku labklājību. Jo lielāks spiediens uz ekosistēmām, jo ierobežotāki ir to sniegtie pakalpojumi. Lai gan ekosistēmu pakalpojumu pieejamību var ietekmē mežu izciršana, par ko liecina statistika daudzos pasaules reģionos, bet ne Eiropā, kur tieši vērojams meža teritorijas pieaugums gan dabiskās meža atjaunošanas, gan meža kultūrustādīšanas dēļ.
Ekosistēmu pakalpojumu vērtēšana un novērtēšana
Kopējā starptautiskā ekosistēmu pakalpojumu klasifikācijas sistēma klasificē ekosistēmu pakalpojumus trīs galvenajās kategorijās, t.i., ekosistēmu:
nodrošināšana, kas ietver visus pārtikas un ar pārtiku nesaistītus materiālos labumus;
regulēšana un uzturēšana, kas ietver visus dzīvos organismus, kas ietekmē cilvēku veselību, drošību vai komfortu;
kultūra, kas ietver visus nemateriālos labumus, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo stāvokli.
Ekosistēmu pakalpojumus var novērtēt gan fiziskā, gan ekonomiskā vērtībā. Fiziskā novērtējuma pamatā ir ekosistēmu pakalpojumu modeļi, kas ņem vērā ekosistēmu funkcijas, lai nodrošinātu attiecīgo pakalpojumu. Ekonomiskā vērtēšana balstās uz ekonomiskiem un/vai sociālekonomiskiem modeļiem, kas atklāj attiecīgā pakalpojuma vērtību gan naudas, gan nemonetārā izteiksmē. Tāpēc ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai ir pieejams plašs pieejas un metodoloģiju klāsts, un tās jāizvēlas, pamatojoties uz iepriekšēju analīzi. Vairāk par metodēm lasīt sagatavotājā vadlīniju oriģinālajā dokumentā “Payments for Ecosystem Services”. Izvēloties piemērotāko vērtēšanas metodi saistībā ar meža ekosistēmu pakalpojumiem jāpievērš uzmanību tam, cik tā atbilst pakalpojuma būtībai un sniegtās vērtības veidam, ģeogrāfiskās darbības jomai, kā definēt pakalpojuma priekšrocības un labuma guvējus, un ņemt vērā metodes sarežģītību un pieejamos resursus. Metodes izvēlei un to tālākā izmantošana jābūt zinātnē balstītai, kur tās izvēlē iesaistās gan politikā ieinteresētās puses, gan eksperti. Savukārt lēmumu pieņēmēji un politikas veidotāji noteiks ekosistēmas pakalpojumu novērtējumu kontekstu un mērķus. Iepriekš veiktie pētījumi, kas ietver visaptverošu literatūras pārskatus par meža vērtēšanas pētījumiem globālā vai ES līmenī, norāda uz to, ka vērtīgi ir meža ekosistēmas pakalpojumi naudas izteiksmē. Dokumentā “Payments for Ecosystem Services” ir atrodama informācija par dažādām novērtēšanas metodēm un iegūtajām vidējām vērtībām dažādiem meža ekosistēmas pakalpojumiem, kas balstīta uz ~150 pētījumiem.
Prasības pret meža ekosistēmu pakalpojumiem nākotnē tikai pieaugs iedzīvotāju skaita pieauguma un urbanizācijas dēļ. Līdz ar to noteikti kļūst sarežģītāk pārvaldīt procesus dēļ pieaugošā koksnes pieprasījuma, kas palielina tā ietekmi uz mežiem un īpaši uz meža apsaimniekošanas praksi, kur galvenais saimnieciskās darbības mērķis ir noteikts - koksnes ieguve.
Ekonomiskā vērtēšana var palīdzēt izstrādāt maksājuma shēmas par meža ekosistēmas pakalpojumiem. Viss process sākas ar konteksta definēšanu, t.i., izvēlēties sniedzamos ekosistēmas pakalpojumus, un savukārt lēmumu par ekosistēmu pakalpojumu kopumu parasti nosaka īstenotā politika. Potenciālo ieguvumu novērtējums nav tik vienkāršs, jo ekosistēmu pakalpojumu priekšrocības rodas gan no to lietošanas, gan no to neizmantošanas vienam vai vairākiem to pakalpojumiem. Meža ekosistēmu pakalpojumu maksājumu shēmu izstrādi var finansiāli nodrošinot, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansētus pētniecības projektus, valsts finansējumu jeb atbalstu un privāto finansējumu. Atkarībā no finansējuma instrumenta atbalsts finansējumu saņēmējiem par dažādiem ekosistēmas pakalpojumiem varētu saņemt atbalstu izmaksu segšanai un neiegūtiem ienākumiem, nodrošināt papildus stimulus papildus atlīdzībai, finansēt pilotprojektus un pētniecības projektus, vai nodrošināt maksājumus, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem par attiecīgā ekosistēmas pakalpojumu sniegšanu.
Atbalsts maksājumu shēmām par meža ekosistēmu pakalpojumiem, izmantojot ES finansējumu
LIFE programma, kas ir ES vides un klimata pasākumu finansēšanas instruments ar mērķi veicināt ES vides un klimata politikas un likumdošanas ieviešanu un to attīstību, līdzfinansējot projektus ar pievienot vērtību Eiropā. Šī programma sniedz atbalstu integrētām iespējām, izmēģinājumu, demonstrējumu un labās prakses projektiem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības mērķus un klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju un rīcības plānu īstenošanu reģionālā vai valsts līmenī.
Publiskais finansējums, izmantojot jaunas valsts atbalsta iespējas
2023.gada 1.janvārī stājās spēkā jaunās pamatnostādnes valsts atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs un lauku apvidos un tās nodrošina svarīgu jauninājumu attiecībā uz maksājumiem par ekosistēmu pakalpojumiem. Tajā ietver stimulējošus elementus maksājumiem par bioloģisko daudzveidību, klimatu, ūdeni vai augsni saistītiem pakalpojumiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem meža apsaimniekotājiem būs iespējams ne tikai piešķirt 100% kompensāciju par papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem, bet arī saņemt papildu stimulu 20% apmērā no attiecināmajām izmaksām par sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Šis stimuls bija iepriekšējā periodā, taču novērtējuma rezultāts parādīja, ka, lai gan šiem noteikumiem jau bija ievērojams potenciāls, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu un bioloģisko daudzveidību nozarēs, to iepriekšējā periodā pietiekami neizmantoja.
Pētniecības un inovācijas “Horizon” programmas
Ar mežu saistītie pētniecības un inovācijas pasākumi programmā “Apvārsnis Eiropa” īpaši tiek atbalstīti, izmantojot “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide” programmu “Apvārsnis Eiropa. Pirmie četri gadi (2021-2024). veltīts tam, ka tiek gatavotas liela mēroga pētniecības un inovācijas partnerības ar dalībvalstīm, piemēram, bioloģiskās daudzveidības partnerība Biodiversa+ vai topošā partnerība “Meži un mežsaimniecība ilgtspējīgai nākotnei”, kas ir kā daļa no programmas “Apvārsnis Eiropa” darba programmām, kur apvienoti resursi kopīgām vajadzībām un aktivitātēm Eiropā.
Privātās maksājumu shēmas par meža ekosistēmu pakalpojumiem
Atšķirībā no valsts maksājumu shēmām par meža ekosistēmu pakalpojumiem, privātās shēmas ļauj bez starpnieka slēgt līgumus starp ekosistēmu pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, tāpēc šādām shēmām ir priekšrocības, jo tās nodrošina shēmas izstrādes elastību. Visas maksājumu shēmas maksā par ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, un tāpēc tās var būt īpaši svarīgas, ja citi tirgojami ekosistēmu pakalpojumi nesniedz pietiekamus ienākumus, lai meža nozares dalībnieki varētu rīkoties. Stimuli saskaņā ar privātajām maksājumu shēmām rada abpusēji izdevīgus risinājumus to saņēmējiem, jo tie apvieno klimata un tā ietekmi uz vidi ar papildus finansiālām iespējām, radīt sertifikātus, ko var tirgot tirgos. Tas ļauj novirzīt atbalstu tur, kur tas visvairāk nepieciešams, un nodrošina ārkārtīgi elastīgu instrumentu dažādu politikas mērķu sasniegšanai, piemēram, palielināt oglekļa piesaisti, lai sasniegtu ES klimata mērķus.
Konstatētie izaicinājumi privāto maksājumu shēmu ieviešanā par meža ekosistēmu pakalpojumiem daudz neatšķiras no publiskajām shēmām. Galvenās problēmas ir saistītas ar kompromisiem starp to, kā noteikt ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību vairākiem ekosistēmu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas shēma, kā arī pašas maksājuma shēmas un to uzraudzības finansiālās izmaksas, jo ekosistēmu pakalpojumi parasti ir saistīti ar ilgtermiņa uzturēšanas izmaksām, kas attur potenciāli ieinteresētās puses no iesaistīšanās šādās darbībās utt.
Meža ekosistēmu pakalpojumu maksājumu shēmu iespējamā sarežģītība, meža un citu ekosistēmu daudzveidība Eiropas Savienībā un kvalitatīvu datu trūkums var apgrūtināt šādu shēmu izveidi. Shēmu pārņemšana var ietekmēt normatīvie regulējumi, kas kavē ekosistēmu pakalpojumus, ar neefektīviem stimuliem, kas neatbalsta pirmos īstenotājos vai subsidē videi kaitīgu praksi, vai arī iedzīvotāji un uzņēmumi, kas uzskata, ka ekosistēmu pakalpojumu sniegšana ir plašākas sabiedrības vai valdības pienākums.
Meža ekosistēmu pakalpojumu maksājumu shēmai ir jāsniedz ieguvums gan pircējiem, gan pārdevējiem, lai tie būtu efektīvi un neatturētu dalībniekus, kuri piedalās brīvprātīgi. ES meža nozares ekonomiskā dzīvotspēja ir saistīta ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, un tai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu daudzpusīgus ieguvumus, ko meži sniedz sabiedrībai, tostarp nodrošinot ar ienākumiem lauku iedzīvotājus.
Detalizēts dokumenets "Vadlīnijas “Maksājumi par ekosistēmas pakalpojumiem”" atrodamas šeit.
