Meža nozares eksperti prognozē iespējamos kara beigšanas scenārijus un to sekas, ja un kad tas notiks. Pastāv spekulācijas, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu varētu beigties šī gada laikā. Portāls Forest.fi aptaujāja trīs ekspertus, lai noskaidrotu, ko miera līgums varētu nozīmēt Eiropas Savienības meža nozarei.
Aptaujātie eksperti:
Maarita Lindstrēma, Somijas Meža industriju federācijas direktore un galvenā ekonomiste,
Marjo Maidele, meža ekonomiste no Pellervo Ekonomisko pētījumu institūta (PTT),
Marko Meki-Hakola, Meža direktors Centrālajā lauksaimnieku un meža īpašnieku savienībā (MTK).
Visi eksperti uzsvēra situācijas nenoteiktību un iespējamos straujus pavērsienus. Intervijas tika veiktas 2025. gada marta otrajā nedēļā.
Marjo Maidele, PTT:
"Ukrainas atjaunošanai būs nepieciešamas milzīgas investīcijas. Tiklīdz šis process sāksies, tas būtiski palielinās koksnes pieprasījumu būvniecībā. Tomēr pastāv iespēja, ka dažādi miera līguma noteikumi var ietekmēt Somijas koksnes pieprasījumu.
Un kā ar sankcijām pret Krieviju? Kad 2022. gadā tika noteiktas jaunas sankcijas, Krievijas apaļkoksnes imports uz Somiju pilnībā apstājās. Tas samazināja koksnes pieejamību un ietekmēja gan Somijas, gan Baltijas jūras reģiona koksnes tirgu.
Dialogs starp ASV un Krieviju vai pat miera panākšana automātiski nenozīmēs, ka Eiropa atcels sankcijas. Ja miera līguma nosacījumi nebūs labvēlīgi sankciju atcelšanai, svarīga būs ES kopējā nostāja.
Ja kādā brīdī sankcijas tiks atceltas, daļēji vai pilnībā, teorētiski Krievijas koksnes imports Somijā varētu atsākties. Taču nav pamata uzskatīt, ka tas atgriezīsies iepriekšējā apjomā.
Tirgus ir mainījies šo trīs kara gadu laikā. Piemēram, ES Mežu izciršanas regula, kas stāsies spēkā nākamgad, nosaka jaunus importa kritērijus. Pat ja sankcijas tiktu atceltas, būtu jāpārvar arī citi izaicinājumi – koksnes iepirkuma organizāciju atjaunošana prasa laiku, un uzticības atgūšana prasīs vēl ilgāku laiku.
Pēc sankciju ieviešanas 2022. gadā meža nozares produktu tirdzniecības plūsmas mainījās. Krievijas un Baltkrievijas zāģmateriāli un saplāksnis, kas agrāk aizpildīja ievērojamu daļu ES pieprasījuma, vairs netika importēti. Ja sankcijas kādreiz tiks atceltas, šo produktu imports varētu atsākties, taču maz ticams, ka tas sasniegs pirmskara līmeni."
Maarita Lindstrēma, Somijas Meža industriju federācija:
"Ukraina 2023. gada 23. jūnijā ieguva ES kandidātvalsts statusu, vienlaikus saņemot sarakstu ar reformām, kas jāīsteno, lai saglabātu šo statusu.
Pat pēc kara beigām Ukrainai būs jāpārvar vairākas problēmas – korupcija, infrastruktūras atjaunošana un atmīnēšana. Lai gan ES sniegs atbalstu, pašai Ukrainai būs jāuzņemas aktīva loma.
Meža nozares kontekstā Somija un citas ES valstis var piedāvāt ekspertīzi, atbalstu un apmācības. Svarīgi temati ietver administratīvās reformas, meža resursu datu izmantošanu, meža inventarizāciju, meža atjaunošanu un apsaimniekošanu, meža ceļu būvi un ugunsgrēku novēršanu. Šie faktori būs būtiski, lai piesaistītu investīcijas Ukrainā.
Rietumukrainas mežu resursi piedāvā potenciālu meža nozares attīstībai un investīcijām. Pašlaik koksnes eksports no Ukrainas ir aizliegts, un tas būtu jāņem vērā pievienošanās procesā. Šī aizlieguma atcelšana būtu nozīmīgs solis tirdzniecības liberalizācijā un eksporta attīstībā – īpaši, ja Somijas uzņēmumi vēlas palīdzēt uzlabot Ukrainas kokapstrādes nozari.
Ukrainas meža resursu potenciāls varētu mazināt koksnes tirgus saasinājumu Eiropā, ko izraisījis Krievijas agresīvais karš.
Ukrainas atjaunošanas izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā.
Pieprasījums pēc būvniecības materiāliem, tostarp zāģmateriāliem un CLT/LVL produktiem, pieaugs. Ukraina plāno valsts atjaunošanu pēc principa Build Back Better, kas var radīt iespējas ekoloģiskai būvniecībai, aizstājot betonu ar koksni.
Finansējumu nodrošinās tādas starptautiskas organizācijas kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un ES. Somijā atbalstu varētu saņemt no eksportkredītu aģentūras Finnvera un attīstības finansētāja Finnfund.
Taču uzņēmumu attieksme šobrīd ir piesardzīga. Ieeja konflikta zonā rada būtiskus riskus, ko nepieciešams rūpīgi izvērtēt.
Papildus kara sekām pasaules ekonomisko situāciju ietekmē arī ASV prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa politika, kas ir pasliktinājusi starptautiskās tirdzniecības plūsmas un kavējusi ekonomisko izaugsmi.
Neskatoties uz sarežģījumiem, Somijas meža rūpniecības produkti joprojām tiek eksportēti uz Ukrainu. 2023. gadā šo eksporta vērtība bija 47,3 miljoni eiro, galvenokārt kartons un papīrs.
Ukrainas ekonomika pēc 2022. gada 30% krituma atkal ir sākusi augt, taču joprojām pastāv būtiskas problēmas – Krievija ir iznīcinājusi pusi no Ukrainas enerģijas ražošanas jaudas, un inflācija valstī ir augsta. Paredzams, ka ekonomika atgūs pirmskara apmērus tikai ap 2030. gadu."
Marko Meki-Hakola, Centrālā lauksaimnieku un meža īpašnieku savienība:
"Ja miera līgums radīs stabilitāti un ticību nākotnei, Ukrainas meža nozare varētu sākt attīstīties. ES lēmumu pieņēmējiem būtu jārada labvēlīgi apstākļi bioekonomikai.
ES, visticamāk, kļūs vienotāka un investēs neatkarībā no ārējiem piegādātājiem – to veicina arī ASV politika. Ukrainas atjaunošana būs jūtama arī Somijā.
Es ceru, ka Somijas meža nozare apzināsies savu atbildību un neatgriezīsies pie koksnes iepirkuma no Krievijas. Tajā pašā laikā paredzu, ka Somijas mežsaimniecības zināšanas būs pieprasītas Ukrainā, kad tā sāks attīstīt savu meža nozari."
Avots: forest.fi
