Projektā paveiktais 2017. gadā
2017.gada 13. un 14. septembrī LMīB pārstāvji piedalījās projekta BIO4ECO Darba seminārā “Bioenerģijas politikas un stratēģijas integrēti risinājumi – Meža biomasas ķēdes elementi saistībā ar likumdošanas aktivitātēm” Slovēnijā, Ļubļanā.
Izbraukuma seminārā iepazinām Slovēnijas pieredzi Bioenerģijas un meža apsaimniekošanas politikas realizācijā praksē. Apmeklējām Triglava Nacionālo parku, šīs teritorijas meža apsaimniekošanā jāsabalansē dabas aizsardzības, tūrisma, sporta un vietējo iedzīvotāju sociālekonomiskās intereses. Slovēnijas kolēģi dalījās pieredzē kā viņi to realizē.
Lielu postu mežam Slovēnijā nodarījusi 2014.gada sniega un ledlauze. Tās sekas ir dramatiska egļu mizgrauža savairošanās pēdējos 2 gados, kā rezultātā mežu ciršanas apjomi pieauguši vairākas reizes, piemēram, Bohinj valley meža apsaimniekošanas plānā vienai apsaimniekošanas vienībai gadā plānots iegūt 75 m3 koksnes, bet jānocērt 1700 m3.
Iepazināmies ar Mežu īpašnieku asociācijas darbību Bohinji Sredjja vas teritorijā. Asociācija apvieno 432 meža īpašniekus un ir viena no lielākajām Slovēnija. Meža īpašums vidēji ir 3 ha. Asociācija koordinē īpašnieku meža apsaimniekošanu un mežistrādi, slēdzot līgumus par mežizstrādes pakalpojumiem un mežā iegūtās biomasas realizāciju, sniedzot tās biedriem ekonomisko pamatojumu meža apsaimniekošanai. Saražoto šķeldu un malku izmanto galvenokārt reģionā, bet citus sortimentus eksportē uz Austriju. Slovēnijas kolēģi iepazīstināja ar Lauku attīstības programmas 2014.-2020. atbalsta instrumentiem meža jomā, kas vērsti uz meža tehnoloģiju uzlabošanu, lai sekmīgāk tiktu galā ar mizgraužu radītiem postījumiem. Meža bojājumu rezultāta pieaudzis pieejamais biomasas apjoms enerģijas ražošanai, reģionā liels uzsvars tiek likts uz šī potenciāla vietēju izmantošanu.
Kopumā meža nozares ieguldījums Slovēnijas ekonomikā salīdzinoši ar Latviju ir maznozīmīgāks, mežsaimniecība veido ~ 1% IKP.
2017. gada 13.-14.jūnijā Latvijā notika BIO4ECO projekta tematiskais seminārs “Efektīva zemes izmantošana oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstībai”.
Tajā kopīgi ar partneru pārstāvjiem apspriedām divus nozīmīgus un savā starpā saistītus jautājumu lokus – zemes izmantošanas un klimatam draudzīga meža apsaimniekošana.
Ar idejām par zemes izmantošanas iespējām un plānošanu atkarībā no konkrēto teritoriju ģeofizikālā raksturojuma (augsnes tips, zemes gabala izvietojums utml.) dalījās LANDMAR projekta pārstāve no Īrijas. Savukārt BIO4ECO partneri dalījās ar savu pieredzi šajā jomā, kā piemēram Katalonijas pārstāvis iepazīstināja ar meža apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku.
Diskusijā par aktīvu un klimatam draudzīga meža apsaimniekošanu spriedām, kādi, zināšanu ietilpīgi, pasākumi dod iespēju kāpināt meža apsaimniekošanas produktivitāti un vienlaikus veiksmīgi pielāgoties gaidāmajām klimata pārmaiņām un dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī par privāto meža īpašnieku iesaisti.
Semināra otrajā dienā devāmies izbraukumā uz LVMI Silava ierīkotiem apskates objektiem. Iepazīstinājām BIO4ECO partnerus ar LVMI Silava klimata māju, kur kontrolētos apstākļos tiek iegūts augsti kvalitatīvas meža atjaunošanas materiāl. Apskatījām dabā Latvijas iestrādnes meža selekcijā un sarežģīti apsaimniekojamas lauksaimniecības zemes izmantošanas iespējas dažādu enerģētisko kultūru audzēšanā.
LMIB pārstāvji piedalījās projekta BIO4ECO Darba seminārā “Tīra un zaļa enerģija reģiona ilgtspējībai” (Clean and Green Energy 4 a sustainable Region, Study Visit) 14.-15.03.2017. Abruzzo (Itālija).
Darba seminārā tika diskutēts par sabiedrības izpratni un atbalstu biomasas izmantošanai, par biomasas resursu piegādi, mobilizāciju un biomasas izmantošanas izmaksu efektivitāti.
Galvenie secinājumi. Situācija Vidusjūras un Ziemeļu reģionos ir atšķirīga, sarežģīti pārcelt no viena uz otru, būtiska lokāla adaptācija.
Katalonija atzīmēja potenciālos risku starp lielu un mazu biomasas staciju, jautājums par koģenerāciju. Kompromisi katrā situācijā jāmeklē savi.
Abruzzo pārstāvji uzsvēra, ka nevar visu vērtēt tikai no ekonomiskā izdevīguma, svarīgi arī sociālekonomiskie faktori – darba vietu radīšana.