Mūsdienu meža apsaimniekošanas stratēģijās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu ilgtspējai. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina dabisko dzīvotņu saglabāšanos, ir mirušās koksnes daudzuma pieaugums. Tā klātbūtne mežā pozitīvi ietekmē biotopus un ir būtiska apdraudēto sugu izdzīvošanai.
Mirušās koksnes apjoma pieaugums Somijas mežos
Saskaņā ar PEFC Somijas ziņojumu mirušās koksnes daudzums Dienvidsomijas mežos laika posmā no 1996. līdz 2022. gadam ir dubultojies. Šis pieaugums ir īpaši nozīmīgs, jo aptuveni 5000 apdraudētas sugas ir tieši atkarīgas no mirušās koksnes kā savas dzīves vides.
Ziņojumā norādīts, ka šīs tendences galvenais veicinošais faktors ir PEFC mežu sertifikācija, kas nosaka stingrākus dabas aizsardzības kritērijus mežsaimniecības darbībās. Pretēji tam Somijas likumdošana nenosaka obligātu ekoloģisko koku un mirušās koksnes saglabāšanu cirsmās, kas uzsver sertifikācijas sistēmu būtisko lomu ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā.
Lai izvērtētu PEFC sertifikācijas ietekmi, PEFC Somija pasūtīja neatkarīgu novērtējumu, kuru veica konsultāciju uzņēmums Tapio un Pellervo Ekonomikas Pētniecības Institūts. Pētījums, kas aptvēra 2000.–2023. gada periodu, secināja, ka PEFC prasības būtiski uzlabo apdraudēto sugu dzīves apstākļus, vienlaikus veicinot dabisko ekosistēmu saglabāšanu.
Izaicinājumi un nepieciešamie uzlabojumi
Lai gan PEFC sertifikācija ir devusi nozīmīgu ieguldījumu mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ziņojumā izcelti vairāki jautājumi, kas prasa uzlabojumus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta:
Buferzonu saglabāšanai ap mitrājiem un ūdenstilpēm;
Mežsaimniecības ietekmes mazināšanai uz ūdens kvalitāti.
Pētījumi liecina, ka mežsaimniecības ietekme uz ūdensceļiem ir lielāka, nekā iepriekš uzskatīts. Īpaši augšteču drenāžas sistēmu pārveidošana izraisa ilgstošus ūdens kvalitātes pasliktināšanās procesus, kas līdz šim tika novērtēti nepietiekami.
Kā viens no iespējamajiem risinājumiem tiek ieteikta papildu apmācību nodrošināšana mežsaimniecības speciālistiem, lai uzlabotu apsaimniekošanas praksi un mazinātu ekoloģisko slodzi uz ūdens ekosistēmām.
PEFC sertifikācija – tās ietekme un apjoms
Kopš dibināšanas 1999. gadā PEFC ir kļuvusi par pasaulē visplašāk izmantoto mežu sertifikācijas sistēmu, kas aptver vairāk nekā 90% Somijas saimniecisko mežu.
PEFC sertifikācija garantē, ka meža nozares izejvielas tiek iegūtas no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekoloģiskās vērtības. Lai gan PEFC prasības samazina komerciāli pieejamās koksnes apjomu, tās veicina mežu vitalitāti un ilgtspējīgu mežsaimniecību.
Mirušās koksnes apjoms – 25 000 kokvedēju kravas ik gadu paliek Somijas mežos
Ziņojumā norādīts, ka ik gadu Somijas mežos tiek atstāts gandrīz viens miljons kubikmetru mirušās koksnes un ekoloģisko koku. Šāda apjoma transportēšanai būtu nepieciešamas aptuveni 25 000 kokmateriālu kravas automašīnas.
PEFC sertifikācijas prasības papildina valsts mežsaimniecības regulējumu un ietver:
Ekoloģisko koku un mirušās koksnes saglabāšanu;
Buferzonu izveidi purvu un ūdenstilpju tuvumā;
Apdraudēto sugu dzīvotņu aizsardzību.
Pēdējos gados lielākās mežsaimniecības kompānijas ir pieņēmušas stratēģisku lēmumu neizvest mirušo koksni no mežiem,tādejādi veicinot dabisko ekosistēmu saglabāšanu.
Turklāt uzņēmums Stora Enso ir ieviesis bioloģiskās daudzveidības bonusu, kas paredz finansiālu atbalstu meža īpašniekiem, ja viņi atstāj vairāk ekoloģisko koku un augstus celmus, nekā to pieprasa PEFC sertifikācija.
Mirušās koksnes nozīme apdraudētām sugām
Ekoloģiskie koki ir dzīvi koki, kas tiek apzināti atstāti dabiskai novecošanai un sadalīšanās procesam. Tie kalpo kā ilgtermiņa oglekļa krātuves un sniedz būtisku ieguldījumu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Ekoloģisko koku vērtība pieaug līdz ar to vecumu, jo lielie, vecie koki ir visvērtīgākie bioloģiskajai daudzveidībai. Kad tie atmirst, tie pārvēršas par īpaši augstas ekoloģiskās vērtības mirušo koksni, kas ir būtiska daudzu apdraudētu sugu izdzīvošanai.
Daudzi kukaiņi, sēnes un putni ir tieši atkarīgi no mirušās koksnes kā barības un dzīvotnes avota. Tāpēc tās daudzuma pieaugums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina apdraudēto sugu saglabāšanu ilgtermiņā.
