KAS IR OGLEKĻA KREDĪTS?
Lai saprastu oglekļa kredītu izcelšanās vēsturi, jāatgriežas 1997. gadā, kad tika pieņemts Kioto protokols – pirmais starptautiskais dokuments siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ierobežošanai un klimata pārmaiņu kaitīgās ietekmes apkarošanai. Lai dalībvalstis varētu sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus, Kioto protokolā tika ietverti trīs uz tirgu balstīti mehānismi: emisiju tirdzniecība starp protokolu parakstījušajām pusēm; šo pušu projektu kopīga īstenošana un tīras attīstības mehānisms (attiecībā uz pusēm, kuras nav parakstījušas protokolu). Līdz ar šo triju tirgus mehānismu iekļaušanu protokolā izveidojās pirmā starptautiskā oglekļa tirdzniecības sistēma un koncepts oglekļa kredīts kļuva par neatņemamu vides ekonomikas daļu. Pēc definīcijas oglekļa kredīts ir maināms vai tirgojams instruments, kas atbilst vienai tonnai CO2 ekvivalenta emisiju samazinājuma vai piesaistījuma un ko izdod un verificē saskaņā ar atzītiem kvalitātes standartiem.
OGLEKĻA TIRGUS VEIDI
Pastāv divi oglekļa tirgus veidi: atbilstības (obligātais) un brīvprātīgais tirgus, kas būtiski atšķiras viens no otra pēc noteikumiem, ietekmes, tirgus lieluma, kā arī citu faktoru ziņā.
Atbilstības oglekļa tirgus izveidojās, balstoties uz juridiski saistošiem emisiju samazināšanas mērķiem, kas noteikti reģionālos, valsts un starptautiskos nolīgumos,
piemēram, 1997. gada Kioto protokolā un 2015. gada Parīzes nolīgumā. Tādējādi atbilstības tirgū iesaistītajiem dalībniekiem – uzņēmumiem un valdībām – faktiski ir pienākums atskaitīties par savām SEG emisijām un iegādāties oglekļa kredītus, ja tiek pārsniegts starptautiskajos protokolos vai nacionālajā stratēģijā maksimāli pieļaujamais emisiju apjoms. Lielākais atbilstības oglekļa tirgus piemērs ir Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS).
Brīvprātīgais oglekļa tirgus pastāv paralēli atbilstības tirgum un kā papildinājums tam. Tas ļauj uzņēmumiem, bezpeļņas organizācijām un privātpersonām brīvprātīgi iegādāties oglekļa kredītus, neizmantojot tos atbilstības nodrošināšanai, bet lai samazinātu vai novērstu savas emisijas un apliecinātu apņemšanos virzīties uz ilgtspējības mērķiem. Brīvprātīgajā oglekļa tirgū kredīti tiek ģenerēti caur dažādu veidu projektiem, kas tiek realizēti visā pasaulē. Lielāko tirgus daļu aizņem mežsaimniecības un zemes izmantošanas projekti, kas līdz šim radījuši vērtīgākos brīvprātīgā oglekļa tirgus kredītus. Ja kredīts tiek izmantots (respektīvi – iegādāts), lai samazinātu, piesaistītu emisijas vai izvairītos no tām, tas kļūst par kompensāciju un vairs nav tirgojams. Brīvprātīgajā oglekļa tirgū kredīta cenu pamatā nosaka pieprasījuma un piedāvājuma dinamika.
Zemes īpašniekiem ir iespēja iesaistīties tieši brīvprātīgajā oglekļa tirgū. Parasti tas notiek caur sadarbību ar oglekļa projektu izstrādātājiem un attīstītājiem, kuri sertificē
izstrādātos projektus ar trešo pušu standartiem, apvienojot vairākus zemes īpašniekus vienā projektā un kārtojot vajadzīgo dokumentāciju.
OGLEKĻA PROJEKTI
Oglekļa projekts ietver darbību kopumu, kas veicina siltumnīcefekta gāzu samazināšanu vai likvidēšanu. Oglekļa projektus dažreiz sauc arī par oglekļa emisiju samazināšanas projektiem, oglekļa kompensācijas projektiem vai oglekļa kompensācijas shēmām. Projekti, kas rada brīvprātīgus oglekļa kredītus, parasti tiek klasificēti divās grupās:
izvairīšanās un samazināšanas projekti: samazina emisijas, salīdzinot ar visticamāko – bāzes scenāriju. Piemēram, atjaunojamās enerģijas ieviešana, energoefektivitātes uzlabojumi, atkritumu apsaimniekošanas iniciatīvas. Izvairīšanās no praksēm, kas rada emisijas, piemēram, lietus mežu izciršanas;
novēršanas un piesaistes projekti: koncentrējas uz atmosfērā jau esošo emisiju novēršanu. Piesaista oglekli no atmosfēras un izmanto vai uzglabā to. Arī šie projekti var
būt gan dabas risinājumos balstīti, gan uz tehnoloģijām balstīti. Dabā balstīti projekti izmanto biosfēras spēju piesaistīt oglekļa dioksīdu no atmosfēras un ietver mežu atjaunošanas un ekosistēmu atjaunošanas iniciatīvas. Uz tehnoloģijām balstīti projekti izvada oglekļa dioksīdu no atmosfēras ar modernu tehnoloģiju palīdzību.
Oglekļa piesaistes projektu pamatu veido mežsaimniecības projekti. Ir trīs primārie mežsaimniecības oglekļa projektu veidi:
apmežošana/mežu atjaunošana;
mežu saglabāšana un aizsardzība;
uzlabota mežu apsaimniekošana, kuras rezultātā palielinās oglekļa uzkrāšanās un/vai samazinās emisijas no mežsaimniecības darbībām. Oglekļa projekta veids, kurā zemes īpašnieks var piedalīties, ir atkarīgs no viņa atbilstības katram projektam un zemes īpašnieka ilgtermiņa mērķiem.
Raksta pilnā versija ņemta no žurnāla "Baltijas Koks" (skatīt zemāk).