6. februārī Zemkopības ministrijā notika gadskārtējā meža nozares balvas Zelta Čiekurs pasniegšana. Zelta Čiekuru nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu šogad saņēma arī MIB izvirzītais meža īpašnieks - rūjienietis Madars Kalniņš.
Balvu Zelta Čiekurs šogad pasniedza 4 nominācijās:
- - Par inovatīvu uzņēmējdarbību;
- - Par ilgtspējīgu saimniekošanu;
- - Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā;
- - Par mūža ieguldījumu.
Meža īpašnieku biedrība rudenī pieteica arī sava biedra Madara Kalniņa kandidatūru uz balvu Zelta Čiekurs nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu. MIB lēmums izvirzīt savu biedru uz pretendentu šai prestižajai balvai balstās uz veiksmīgo sadarbību pēdējos gados, kuru laikā MIB ir guvusi ļoti pozitīvu priekšstatu un pārliecību par Madara mežsaimniecības praksi. Madara Kalniņa meža īpašumi tiek apsaimniekoti aktīvi, jo meža apsaimniekošanai ir jābūt sociāli atbildīgai un jādod ienākumi gan šodien, gan nākotnē. Laureāti nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu" bija Madars Kalniņš, Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš. MIB pauž gandarījumu par novērtējumu un pateicību pašam balvas ieguvējam par līdzšinējo sadarbību.
Meža nozares Gada balva "Zelta Čiekurs" tiks pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra vadītā Meža dienu komiteja. Nominācijā „Par mūža ieguldījumu" nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās - vairākus laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.
Foto: J.Logins (no Zelta Čiekura pasniegšanas pasākuma), A.Grasmane (pārējās)
Vairāk par Madaru Kalniņu
Madara Kalniņa meža īpašumi atrodas Valmieras rajona Rūjienas novadā. Viņa īpašumā šodien ir apmēram 1500 ha meža, kurā dominē bērzs, egle, taču veiksmīgi tiek audzēts ari baltalksnis un citi lapu koki.
Saimnieko sociāli atbildīgi un ekonomiski dzīvotspējīgi.
Madara Kalniņa meža īpašumi tiek apsaimniekoti aktīvi, jo meža apsaimniekošanai ir jābūt sociāli atbildīgai un jādod ienākumi gan šodien, gan nākotnē. Salīdzinoši ilgā meža apsaimniekošanas pieredze ļauj izvērtēt katru situāciju un pieņemt ekonomiski pamatotus saimnieciskos lēmumus.
Visi mežsaimnieciskie darbi, bet visvairāk jaunaudžu kopšana un atjaunošana, tiek veikti pēc principa - lai mežs veidojas pēc iespējas dabiski, bet maksimāli produktīvi un kvalitatīvi. Madars Kalniņš tic, ka lielākais darbs jāiegulda jaunaudzēs, jo tad saimnieks var iegūt kvalitatīvu, pēc saviem ieskatiem veidotu mežu - gan sugu sastāva, gan arī produktivitātes ziņā. Kopjot jaunaudzes, tiek atstāti kvalitatīvākie un perspektīvākie kociņi. Atjaunojot izcirtumus vai apmežojot jaunas platības, tiek sagatavota augsne, lai kociņi dabiskā veidā sasējas un tad pamazām tiek veidots jaunais mežs. Komentējot šādi dabiski atjaunotu mežaudžu kvalitāti, Madars saka: „Vienā no pirmajiem meža atjaunošanas pasākumiem, kad mākslīgi atjaunotai mežaudzei blakus izveidojās dabiski atjaunojusies platība, konstatēju, ka dabiski atjaunotajā platībā mežaudze bija ieaugusies un izveidojusies labāk nekā stādītajā. Līdz ar to neredzu nedz mežsaimnieciskus, nedz kvalitātes, nedz ekonomiskus apsvērumus, kādēļ šajās auglīgajās augsnēs priekšroka būtu jādod mākslīgai atjaunošanai". Madars savos īpašumos 80% mežaudžu atjauno dabiskā veidā. Arī mākslīgajā atjaunošanā tiek izvēlētas augšanas apstākļiem piemērotākās sugas, ko kā saka pats īpašnieks „Lai cik skaisti būtu priežu sili, manos īpašumos ir auglīgie augšņu tipi, tāpēc jāļauj augt tādam mežam, kāds šajā vietā ir piemērots".
Madars savā īpašumā veic jaunaudžu kopšanu vidēji 60ha katru gadu. 2009. gadā ieplānotais jaunaudžu kopšanas apjoms ir 100 ha. Raksturojot koksnes ieguves procesu, 90% meža ciršanai gan kopšanas cirtēs, gan galvenajās cirtēs tiek izmantoti motorzāģi un 10% harvesteri. Madars uzskata, ka šādai saimniekošanai ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, labi apmācīts zāģa operators var kvalitatīvāk veikt darbu, jo īpaši izvērtēt, kuri kociņi būtu atstājami sastāva kopšanas cirtēs, lai nākotnes mežs būtu kvalitatīvāks un produktīvāks. Otrkārt, šāda pieeja ļauj nodarbināt vietējos iedzīvotājus, kas, ņemot vērā īpašuma lielumu, ir būtisks ieguldījums Rūjienas novada sociālo jautājumu risināšanā. Arī šajā situācijā, kad meža īpašniekam nav izdevīgi pārdot koksni, jo cenas ir zemas un varētu pagaidīt labāku laiku koksnes pārdošanai, Madars turpina aktīvu saimniecisko darbību, un zāģē enerģētisko koksni malkai vai augstas kvalitātes zāģbaļķus, kuriem šobrīd ir pieprasījums un atbilstoša cena tirgū.
Runājot vēl par meža apsaimniekošanas metodēm, Madars nebaidās arī eksperimentēt un izmantot priekšrocības attiecībā uz baltalkšņa audzēšanu, ko liela daļa meža īpašnieku uzskata par nevērtīgu koku sugu. Madars dažādos pasākumos savā meža īpašumā ir demonstrējis, ka viņa atjaunotās un koptās baltalkšņu audzes 7-8 gadu laikā kopš iepriekšējā meža nociršanas jau ir sasniegušas 8-10 metru augstumu. Tas liek aizdomāties par stereotipu, ka meža īpašnieks var audzēt mežu tikai nākamajām paaudzēm. Madara rēķina, ka vēl pēc 10 gadiem viņš pats varēs iegūt ražu no šīs audzes.
Madars ir uzsācis koksnes kā atjaunojama resursa sagatavošanu izmantošani enerģētikā. Vietās, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, mazvērtīgo koksni, kas neder malkai, viņš sagatavo šķeldošanai un pārdod gan vietējiem uzņēmumiem izmantošanai katlumājām, gan uzņēmumiem, kas to eksportē.
Videi draudzīga saimniekošana
Madars sniedz savu ieguldījumu arī vides aizsardzības mērķu sasniegšanā. Viņa īpašumi atrodas Ziemeļlatvijas Biosfēras rezervāta (ZLBR) teritorijā. Daļa no tā ir neitrālajā zonā, bet daļa ir ainavu aizsargteritorijā. Madars ir piedalījies ZLBR rīkotajos semināros par videi draudzīgu saimniekošanu.
Madars jau vairāku gadu garumā pilda ar Latvijas Dabas fondu noslēgtā līguma prasības par Rūjas palieņu pļavu apsaimniekošanu - un katru gadu appļauj gan savā īpašumā, gan citu īpašumā esošās palieņu pļavas, kas ir ieguldījums putnu ligzdošanas vietu saglabāšanā un apsaimniekošanā.
Veicina meža īpašnieku aktivitāti un kooperāciju
Madars Kalniņš Rūjienas apkārtnē iemantojis uzticama sadarbības partnera slavu. Viņš ir vadītājs Rūjienas meža īpašnieku apvienībai, kuras biedri izmanto Madara padomu, lai veiksmīgāk apsaimniekotu savus īpašumus. Madars saka, ka šodienas situācija vairs nav tik vienkārša kā tas bija pirms pāris gadiem, kad koksnes cena bija relatīvi augsta un nebija problēmu ar kvalitatīvu mežsaimniecisko pakalpojumu pieejamību. Tagad meža īpašniekam ir nepieciešams padoms par to - ko darīt un kā darīt, un kad ir labākais laiks plānotajām darbībām.
Madars savu daudzos gados iegūto pieredzi gan mežsaimnieciskajos jautājumos, gan arī meža apsaimniekošanas administratīvajos aspektos neslēpj no kolēģiem. Madars labprāt un aktīvi piedalās 2008. gadā uzsāktajā Meža īpašnieku biedrības un Latvijas vietējo meža īpašnieku apvienību sadarbības ietvaros rīkotajos semināros. Tas jo īpaši ir būtiski šobrīd, kad arvien vairāk tiek diskutēts par meža īpašnieku sadarbību, taču labu sadarbības piemēru diemžēl Latvijā pagaidām ir maz.
Popularizē labas mežsaimniecības praksi
Madars Kalniņš labprāt piedalās diskusijās par mežsaimniecības jautājumiem un dalās pieredzē. Turklāt ne vien apmeklē citu rīkotus pasākumus, bet arī savā īpašumā piekrīt noorganizēt seminārus gan sadarbības partneriem, gada arī masu mēdiju pārstāvjiem. Piemēram, 2007. gadā M. Kalniņa īpašumā notika seminārs masu mēdiju pārstāvjiem par aktualitātēm privātajā mežsaimniecībā.
Arī 2008. gadā Madars savu mežsaimniecības filozofiju iepazīstināja plašu Latvijas sabiedrību, tiekoties savā īpašumā ar TV raidījuma „Latvijas meža stāsti" veidotāju Dainu Bruņinieci. Arī Valsts meža dienesta Rūjienas mežniecība ir rīkojusi vairākus seminārus M. Kalniņa īpašumā - par meža atjaunošanu, apmežošanu un jaunaudžu kopšanu.
Meža īpašuma pieejamība apmeklētājiem.
Madara īpašumos nav uzlikta neviena aizlieguma zīme atrasties mežā. To, ka sabiedrība apmeklē šos mežus var redzēt gan dabā novērojos cilvēkus ogojot un sēņojot, gan arī pēc atpūtnieku mežā atstātajiem atkritumiem, kas nu jau kļūst par meža īpašnieka rūpi.
Madars izvēlas sadarbības principu ar kaimiņu īpašniekiem arī attiecībā uz servitūtu ceļu izmantošanu, un ļauj tos izmantot pēc nepieciešamības uz savstarpējas vienošanās pamata. Šāda prakse ne vienmēr ir meža īpašnieka izvēle, jo ir daudz gadījumu, kad meža īpašnieks vēlētos savus ceļus pasargāt no izmantošanas un iespējamās sabojāšanas.
