Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. Tāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) "Silava" radījuši izglītojošu filmu mežu īpašniekiem, kurā pieredzējuši eksperti dalās padomos par to, kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā rīkoties, lai mazinātu egļu kaitnieka tālāko izplatību un kā minimizēt riskus meža audzēšanā.
(LVMI) "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits skaidro, ka egļu astoņzobu mizgrauzis, kā liecina pats nosaukums, ir apmēram 5 milimetrus liela vabole ar astoņiem zobiem. Mizgrauzis spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm, nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš uzmanība. Latvijā šim kukainim attīstās divas paaudzes - vaboles lido, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs 20 grādiem. Kad tās izlidojušas no zemes, tās pulcējas vīstošajās vai novājinātajās eglēs. Ja vaboļu ir daudz, tad tās var iznīcināt pat pilnīgi veselas egles.
"Egles pretojas mizgraužu tēviņu uzbrukumam, izdalot sveķus. Tomēr mizgrauži ir gana spēcīgi un šo koka pretestību spēj pārvarēt. Kad mizgrauži ir kokā, mātes sāk grauzt mātes ejas un dēt olas. Viena mamma spēj izdēt līdz pat 60 olām. Kad olas ir izdētas, vaboles līdz jūlija vidum lido otrreiz - to sauc par "māsu paaudzi". Jūlija sākumā daļa jauno vaboļu aiziet gulēt, otra daļa - līdz pat rudenim veido otro paaudzi. Kāpuri un kūniņas, kas nav paguvušas attīstīties, ziemā aiziet bojā, protams, tad, ja ziema ir auksta," par mizgraužu attīstību stāsta Agnis Smits.
Jauno mizgraužu invāziju ir grūti pamanīt
Kad mizgrauzis uzbrūk jaunai eglei, to sākotnēji ir grūti pamanīt, jo egle vēl ir zaļa un caurumiņi uz mizas ir ļoti reti un mazi. Tāpēc mežu īpašniekiem jāpievērš uzmanība mizas miltiem, kas krājas zaru žāklēs un uz sakņu kakla.
"Lai piebeigtu vienu vidēja resnuma egli, sausā vasarā vajag līdz 3 tūkstošiem vaboļu, ja vasara ir slapja - vajadzēs līdz 7 tūkstošiem vaboļu, jo koks ir spēcīgāks. Ja mizgraužu nav pietiekoši lielā skaitā, tie izplatās un vairojas celmos, vēja gāztos un lauztos kokos," skaidro LVMI "Silava" eksperts.
Mizgraužu ierobežošanas pasākumi jāveic laikus
Ja iepriekšējā rudens, ziemas periodā bijušas vēja gāztas, lauztas un liektas egles, līdz mizgraužu lidošanas sezonas sākumam nepieciešams veikt šo bojāto egļu izstrādi, jo egļu astoņzobu mizgrauzis vispirms attīstās novājinātās eglēs.
Liela uzmanība jāpievērš egļu audzēm, kas vecākas par 50 gadiem. Ja mizgrauzis ir ieperinājies audzē, tā vairs nebūs glābjama. Ar tās savlaicīgu nociršanu var glābt blakus esošās vēl nebojātās audzes.
"Mizgraužu ierobežošanas pasākumi pārsvarā skar bojāto koku ciršanu un savlaicīgi sagatavoto skujkoku sortimentu izvešanu no meža vasaras mēnešos. Atkarībā no bojāto koku apjoma veicama sanitārā izlases cirte vai cirte, saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu. Veicot koku ciršanu vienlaidus platībā, papildus sagatavotos sortimentus var izmantot kā ķeramkokus, nodrošinot to, ka lidojošie mizgrauži šos sortimentus izmanto attīstībai, kā arī izvietot feromonu slazdus, lidojošo vaboļu ķeršanai" skaidro LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Rets mežs jaunībā, laba krāja vecumā
"Padomju laikā stādītās egļu audzes šobrīd var uzskatīt par pārbiezinātām. Tās tika stādītas Slokas papīrfabrikas vajadzībām, šobrīd tām nav vainaga, līdz ar to tām ir vāja sakņu sistēma un audze nav izturīga pret vēja postījumiem. Mana vairāk nekā 40 gadu mežkopja pieredze ir tāda, ka mizgrauzis sabojā tikpat daudz kubikmetru koksnes, cik sliktos apstākļos nogāž vai izgāž vējš," skaidro pieredzējušais mežkopis Kaspars Riže.
Mežkopis norāda, ka, atjaunojot mežu, būtiski izvēlēties kvalitatīvus stādus, nevajadzētu stādīt jaunos stādus pārāk cieši, un tad, kad egles paaugušās un sāk konkurēt savā starpā, jāretina pamatsuga, nonākot 2 līdz 2,5 metru attālumam starp augošajiem kokiem. Tad ļaut audzei augt līdz kopšanas cirtes veikšanas brīdim, un tad veikt atjaunošanas cirti. Tāpat eksperts norāda, ka meža īpašniekiem būtu jāļauj pašiem pieņemt lēmumu par saimniekošanas intensitāti un veidiem
Avots: www.lvm.lv
