25. septembrī Briselē tika organizēta darba grupa Eiropas Komisijā (EK), lai spriestu par Zemes Izmantošanas, Zemes Izmantošanas Maiņas un Mežsaimniecības (ZIZIM) iespējamo ietekmi uz mežu apsaimniekošanu un iekļaušanu klimata un enerģētikas politikā. Galvenais temats bija CO2 gāzu emisiju no ZIZIM aprēķināšanas kārtība, ko nosaka 2018. gada 30. maijā izdotā EK regula.
Meža references līmenis
Meža references līmenis (MRL) ir aprēķināts CO2 gāzu daudzums izteikts tonnās, kas gada laikā tiek emitēts vai absorbēts meža zemē un mežā. EK ir izstrādājusi vadlīnijas MRL aprēķināšanas metodikai, kur vērā ņem ciršanas apjomu, fosilo kurināmo un būvmateriālu aizvietošanu ar koksni, meža apsaimniekošanas intensitāti laika periodā no 2000. līdz 2009. gadam (references periods) un citus rādītājus. Līdz šā gada beigām katrai dalībvalstij ir jāiesniedz Eiropas komisijai aprēķinātais meža references līmeņa rādītājs ar aprēķinu paskaidrojumu un ieejas datiem. EK veiks iesniegto datu pārbaudi, lai rezultāti no visām valstīm būtu salīdzināmi. Attiecībā pret aprēķināto MRL nākamajos gados tiks noteikts vai valsts rada CO2 gāzu mesijas vai piesaisti.
Kā tas ietekmēs mežsaimniecību
Bažas, kas izskanēja šā gada jūnijā, ka ZIZIM regula un MRL varētu samazināt ciršanas apjomus ir mitējušās. EK sniedza skaidrojumu uz neskaidrajiem jautājumiem.
Visi normatīvie akti, kas saistīti ar ZIZIM ir izstrādāti pēc 2009. gada un tie nav ietekmējuši mežaudžu vecuma klašu struktūru Eiropā un to ir iespējams mainīt vienas audzes rotācijas laikā. Tā piemēram, Parastās priedes audzes, kas stādītas Polijā pēc otrā pasaules kara, sastāda lielas platības 50 līdz 60 gadu vecuma klasē un to ciršana izraisītu negatīvu MRL. Anu Korosuo, pētniece no International Institute for Applied Systems Analysis (IIASA) skaidro, ka MRL noteikšanā tiks ņemta vērā meža audžu vecuma struktūra un meža apsaimniekošanas attīstības turpināšanās, kāda tā bijusi references periodā.
Darba grupā tika aplūkoti dažādi meža apsaimniekošanas scenāriji, kas pierādīja ne tikai to, ka mežu varēs apsaimniekot, bet, ka tas ir jāapsaimnieko un meža ciršana ir nepieciešama. Arī Eiropas meža institūts (EFI) uzsver, ka mežā tiešām ir iespējams palielināt uzkrātos oglekļa apmērus, taču tas turpinātos neilgu laiku. Ja tiktu apturēta meža izmantošana, tad akumulētā oglekļa daudzums pieaugtu, bet pēc 30 gadiem, mežam paliekot vecākam, tas sāktu sagrūt un radītu gāzu emisijas nākotnē, samazinot uzkrātā oglekļa daudzumu mežā.
Iespējamie risinājumi, iespējas un bažas
Giacomo Grassi no EK Kopīgā pētniecības centra pauda, ka Parīzes līguma mērķi nevar būt sasniegti bez meža nozares palīdzības.
Politikas veidotajiem ir jāsaprot nozīme, ko koksne dod būvniecības un enerģētikas sektorā un tās ietekme uz ZIZIM. Bioenerģija no koksnes ir oglekļa emisiju neitrāla, tātad katra tonna oglekļa, ko mēs koksnes veidā sadedzinām, lai iegūtu enerģiju, aizstāj tonnu oglekļa no fosilajiem kurināmajiem.
Eiropas valsts mežu apsaimniekotāji uzskata, ka MRL ietekme uz mežu apsaimniekošanu ir jāizlīdzina gan privātajā, gan valsts sektorā, taču nav skaidrs, vai privātie meža īpašnieki būs gatavi uzņemties atbildību par Lauksaimniecības radītajām emisijām.
EK nav aicinājusi mežu īpašniekus un apsaimniekotājus iesaistīties MRL aprēķina darbā lai gan tas būtu nepieciešams arī dalībvalstu līmenī. Dalībvalstis šobrīd aktīvi iesaistās pie MRL aprēķināšanas un lielāka skaidrība būs nākamgad pēc visu dalībvalstu rezultātu iesniegšanas.
Informācijas avoti
Informācija par ZIZIM radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas ietvarā laikposmam līdz 2030. gadam ir pieejama šeit, bet vadlīnijas meža references līmeņa aprēķināšanai ir pieejamas šeit.
