Šobrīd egļu astoņzobu mizgrauzis ir galvenais meža kaitēklis ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Lai gan šim mizgrauzim dabā ir vairāki desmiti dabiskie ienaidnieki, kas dabiski spēj ietekmēt šī kukaiņa izplatīšanos. Dabas apstākļi daudz lielākā mērā kontrolē gan šo kukaiņu izplatīšanos, gan arī to ierobežošanu. Piemēram, vējgāzēs sagāztie koki, karstās un sausās vasaras ļauj daudz ātrāk savairoties šiem meža kaitēkļiem un nodara vislielākos postījumus šajās egļu audzēs. Arī vēlais rudens veicina šo kukaiņu otrās paaudzes attīstīšanos un rezultātā palielina bojāto koku skaitu egļu mežaudzēs. Savukārt, ja iestājas pretēja situācija kā slapja vasara, tad notiek pretējs process, t.i. būtiski samazinās egļu astoņzobu mizgraužu skaits un to izplatība mežos.
Egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi var sākties jau aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Ja šajā periodā laika apstākļi ir sausi, silti un bez vēja, tad viennozīmīgi tie ir labvēlīgi nosacījumi egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.
Ikvienam meža īpašniekam, kura īpašumā ir egļu audzes, der atcerēties, ka jebkura darbība vasarā, pieaugušās egļu mežaudzēs, var rezultēties ar mizgraužu savairošanos. Tādēļ pirms izvēlēties labāko darbību savā mežā Latvijas Meža īpašnieku biedrība kopā ar entomotologu, LVMI “Silava” vadošo pētnieku Agni Šmitu, sagatavojuši konspektīvu informāciju kopsavilkumu, kas jāzina katram meža īpašniekiem, kura īpašumā vai valdījumā ir egļu audzes.
Tātad meža īpašniekiem ieteicams ņemt vērā sekojošu informāciju:
ziemas periodā veikt vējgāzēs bojāto koku un malkas izstrādi;
arī citas saimnieciskās darbības vislabāk veikt ziemā, pirms mizgrauža izlidojuma, t.i., līdz 1. aprīlim, lai samazinātu iespējamību ar smaržas starpniecību šiem kaitēkļiem atrast šīs egļu audzes;
izvērtēt nepieciešamību aizvākt vējgāžu bojātos kokus, īpaši izlidojuma periodā;
neveikt kopšanas cirtes pieaugušās egļu audzēs, kur koku vidējais caurmērs D ir lielāks par 20 cm, kad tuvojas izlidojumu laiks;
jūnija sākumā novērtēt, vai audzē nav ieviesušies egļu astoņzobu mizgrauži (pazīmes: ļoti reti, izklaidus mizas caurumi, zaru žāklītēs vai uz sakņu kakla atrodami mizas milti);
ja ir konstatēta masveida savairošanās, doties uz Valsts meža dienestu pēc sanitārās vienlaidus atjaunošanas cirtes atļaujas;
veikt bojāto koku izvešanu vasaras periodā, ja koku skaits ir pietiekams liels;
ja iespējams cirst mizgraužu bojātās audzes sanitārā kailcirtē (t.i. galvenā cirte pēc VMD sanitārā atzinuma)1;
veikt efektīvu slazdu lietošanu, ja ir iespējams.
Pētnieki ir pieradījuši, ka efektīvākais veids cīņā pret egļu astoņzobu mizgrauzi ir kailciršu veikšana. Ne kopšanas cirtes, ne sanitāras izlases cirtes metožu pielietošana neuzrāda labus rādītājus cīņā ar šo galveno meža kaitēkli Latvijā. Līdz ar to meža īpašnieki aicināti, apsekojot savas meža teritorijas jau tagad, daudz rūpīgāk veikt koku mizas izpēti attiecībā uz egļu astoņzobu mizgrauža esamību. Vispirms atlasīt tās vērtīgās egļu audzes un regulārāk apsekot tieši šīs audzes. Piemēram, ja tiek ieraudzīta egle, kuras mizā ir ļoti daudz ejas, tad droši var teikt šie kukaiņi jau ir izlidojuši. Savukārt, ja ir dažas kukaiņu veidotas ejas, tad ir augsta varbūtība, ka šajā koka vēl dzīvo šie kukaiņi.
Līdzsvarotas un ilgtspējīgas mežsaimniecības pamatu pamatā ir vides, sociālo un ekonomisko interešu salāgošana. Katram meža īpašniekam jāspēj pieņemt pareizāko lēmumu savā mežā, kur visas šīs intereses tiek ņemtas vērā.
1 Saskaņā ar MK noteikumiem 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” paredz, ka egļu mežaudzēs, kurās egļu astoņzobu mizgrauža svaigi invadēto egļu apjoms ir lielāks par 20 procentiem un egles ir vienmērīgi izkliedētas pa visu mežaudzi, mežaudzes kritiskā šķērslaukuma skaitlisko vērtību reizina ar koeficientu 2.
