Šodien meža īpašnieks pārsvarā gadījumu koksnes tirgū darbojas individuāli. Veiksmīgākajos piemēros noslēdz līgumu ar pārstrādes uzņēmumu, citos gadījumos koksni uzpērk starpnieki, atstājot sev daļu peļņas, vēl citos gadījumos līgumu nenoslēdz vispār un strīdus situācijā nav rakstiskas vienošanās, un meža īpašnieks paliek zaudētājos.
Šiem darījumiem pamatā ir pircēja – pārdevēja attiecības. Meža nozares pārstrādes uzņēmumiem ir nepieciešamas garantētas piegādes, savukārt, meža īpašnieks ir ieinteresēts dabūt labu cenu par saviem kokmateriāliem. Kādas ir attīstības iespējas, lai individuālais meža īpašnieks, kuram vidēji Latvijā pieder 10 ha meža, būtu efektīvs partneris gan koksnes tirgū, gan viņam būtu izdevīgi pirkt dažādus mežsaimnieciskos pakalpojumus?
Lai apgūtu citu valstu pieredzi, Meža īpašnieku biedrība Meža attīstības fonda projekta „Priekšlikumu izstrāde privātās mežsaimniecības atbalsta pamatnostādnēm” ietvaros jūlija sākumā Latvijas meža īpašnieku apvienību pārstāvjiem rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Franciju. Iespējams, ka mums Francija nešķiet ievērojama meža zeme, jo tā ir slavena ar saviem vīniem. Taču, iepazīstot meža nozari tuvāk, jāatzīst, ka franči apskaužami efektīvi pēdējos gadu desmitos ir attīstījuši meža īpašnieku sadarbību.
Kooperatīvu izveidošanas sākums bija kokapstrādes nozares pieprasījums pēc stabilām koksnes piegādēm, ko individuālie mazie meža īpašnieki nenodrošināja. Šodien Francijā ir 30 meža īpašnieku kooperatīvi, kuru biedru īpašumā ir 1,8 miljoni meža, kas ir 18% no kopējās privāto mežu platības Francijā. Šie 30 kooperatīvi tieši nodarbina 1000 darbiniekus, un kooperatīvu kopējais apgrozījums gadā ir 250 miljoni eiro. Kooperatīvi gadā cērt 5,5 miljonus kubikmetru koksnes. Produkcijas izteiksmē kooperatīvu devums meža nozarē ir šāds – 100 000 kubikmetri zāģmateriālu, 10,5 miljoni tonnu papīra, 80 000 tonnu šķeldas.
Šādi rādītāji lecina gan par privāto meža īpašnieku aktivitāti, gan arī par labu organizāciju struktūru, kas šādus datus spēj apkopot. Lai palīdzētu kooperatīviem pārstāvēt intereses politiskā līmenī, noslēgt līgumus ar lieliem klientiem, kā arī organizēt sadarbību attīstības projektu realizācijā, pirms 10 gadiem tika nodibināta Francijas Meža īpašnieku kooperatīvu federācija.
Kāds ir ieguvums meža īpašniekam kļūstot par biedru un vienlaicīgi arī par kooperatīva līdzīpašnieku? Noslēdzot līgumu ar kooperatīvu, meža īpašnieks uztic kooperatīvam veikt nepieciešamos mežsaimnieciskos darbus – meža atjaunošanu, kopšanu, mežizstrādi un koksnes pārdošanu. Šo darbību pamatā ir meža apsaimniekošanas plāns un vienošanās ar meža īpašnieku par konkrētajā gadā veicamajiem darbiem. Ieguvums meža īpašniekam ir tāds, ka pašam nav jālauza galva par pakalpojumu pirkšanu, nav jātērē laiks, lai kārtotu darījumus, meklētu izdevīgus piedāvājumus, un, protams, arī profesionāls padoms mežsaimnieciskajos jautājumos. Tās ir ilgtermiņa attiecības, kurā kooperatīvs uzņemas atbildību par īpašuma apsaimniekošanu. Un tā kā meža īpašnieks ir arī kooperatīva daļu īpašnieks, tad jebkādas problēmas var tikt pārrunātas kooperatīva kopsapulcē. Viens no kooperatīvu darbības principiem ir tāds, ka tie ir bezpeļņas organizācijas. Iegūtās peļņas mazāko daļu izmaksā biedriem dividendēs, pārējo iegulda attīstībā, lai nodrošinātu konkurētspēju.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas nospraustos mērķus attiecībā uz atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kooperatīvi negaida, kad kaut kas gatavs tiks nolikts priekšā, bet paši iesaistās izpētes projektu realizācijā un eksperimentē ar ātraudzīgām sugām, lai drīzumā būtu efektīvi partneri izejvielu piegādē gan biodegvielas, gan arī zaļās enerģijas ražošanā.
Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās pārstāvji no vairākām meža īpašnieku apvienībām, un dalībnieki secināja, ka šāda pieredzes apmaiņa ir ļoti vērtīga, jo uzskatāmi parāda ieguvumus, ko sniedz meža īpašnieku sadarbība. Brauciens sniedza praktisku pieredzi, ko varētu izmantot arī Latvijā tālāk attīstot meža īpašnieku sadarbību. Kurzemes meža īpašnieku apvienības vadītājs Aigars Grīnbergs uzskata, ka ir jāpieņem, ka visi meža īpašnieki nekad neapvienosies, tikai kāda neliela daļa būs ieinteresēta un gatava uzticēties kooperācijai un to galvenokārt nosaka finansiālais izdevīgums un ilgtermiņa „caurspīdīga” sadarbība.
Aiga Grasmane
Meža īpašnieku biedrība
