Latvijas Mežu īpašnieku biedrība ir viena no tām organizācijām, kas rosināja Zemkopības ministrijai izstrādāt un iesniegt grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Par koku ciršanu mežā" un "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos".
Grozījumu mērķis bija novērst absurdo situāciju, kad teritorijā, kas atrodas no 300 metriem līdz 5 kilometriem no Baltijas jūras, pēc koku ciršanas vairs nav iespējams kvalitatīvi atjaunot priežu mežus. Patlaban tur ir atļautas tikai izlases cirtes, kurās priedes, kas ir saulmīles, normāli neaug.
Biedrība piedāvā aplūkot attēlus, kā dabā izskatās platības kur darbība veikta vienā un tajā pašā laikā- augstāk esošajā attēlā redzama skaista priežu jaunaudze platībā, kur tika sākotnēji izveidota pietiekami liela atklāta platība, bet zemāk redzama ar krūmiem un lapu kokiem aizzeļoša platība vietā, kurā veikta darbība ievērojot pašreizējo normatīvo regulējumu.
Mērķis bija veicināt labāka, produktīvāka meža veidošanu, nosakot ka meža īpašnieks ieguldot darbu - iegādājoties augstvērtīgus stādus, stādot un kopjot mežu audzē ražīgas audzes, pretī paredzot lielākas tiesības pašam īpašniekam lemt kurā brīdī iegūt ienākušos ražu, ko bija paredzēts veicināt nosakot saprātīgus ciršanas caurmērus. Tas veicinātu arī vērtīgāko koku sugu - priežu, egļu, bērzu platību nesamazināšanos, jo tieši šo sugu stādāmais materiāls būtu pieejams meža atjaunošanai.
Meža nozares organizāciju priekšlikumi balstījās uz Latvijas zinātnieku daudzu gadu pētījumiem, stingriem argumentiem, tāpēc mēs cerējām, ka diskusiju dalībnieki un politiķi tos uzklausīs, iedziļināsies un izpratīs.
Jā, nozares organizācijas saprata, ka parādīsies arī citādāks viedoklis, būs diskusijas, izskanēs dažādi priekšlikumi.
Diemžēl tas, kas sākās pusgadu pēc diskusiju uzsākšanas, mūs pārsteidza visnegatīvākajā nozīmē. Nespējot zinātniski pamatoti iebilst pret mūsu priekšlikumiem pareizākai un efektīvākai mežu apsaimniekošanai, tā sauktās "zaļās" organizācijas uzsāka apmaksātu dezinformācijas kampaņu, ar kuru tiek nomelnoti ne vien Latvijas mežu īpašnieki, kokrūpnieki un meža nozarē strādājošie, bet tiek apvainota Latvijas valsts, kurā tiekot mežonīgi izcirsti meži. Izrādījās, ka arī Latvijas simtgade nav nekāds respektējams notikums, jo lai izskanētu skaļāk, simtgades vārdu sāka izmantot nozares nomelnošanas kampaņā. Izrādījās, ka zinātniski pamatoti dati par mežu platību un krājas pieaugumu nemaz nav arguments.
Mūsu oponenti pat necentās pierādīt (un parādīt), ka jaunās priedes var kvalitatīvi izaudzēt izlases cirtēs, kur tām trūkst saules. Tā vietā tika populistiski klaigāts, ka grozījumu mērķis ir mežu izciršana un priedes nemaz nav jāatjauno, jo tās taču var augt vairākus simtus gadu. Kas notiks pēc tam, kādu mantojumu mēs atstāsim nākamajām paaudzēm, oponentus acīmredzot īpaši neinteresē.
Pašreizējā retorika jau ir vērsta uz klaju sabiedrības šķelšanu, pretnostatot meža īpašniekus un visu meža nozari pašpasludinātai “pārējai sabiedrībai”, un piedēvējot nozares pārstāvjiem pilnīgi atšķirīgu morāli un vērtību sistēmu. Kas noliedz nepieciešamību saglabāt dabas vērtības, iestājas tikai par merkantilām interesēm, domā tikai par īstermiņa materiālā labuma gūšanu. Pie tam argumentācija tiek izmantoti pretrunīgi apgalvojumi, vienā reizē publiski tiek stāstīts, ka tie ir privātie meža īpašnieki, kuriem acīs spīd dolāru zīmes, jau citā ir pilnīgi pretēji apgalvojumi, ka tas tikai valsts mežu apsaimniekotāju interešu projekts. Pēc būtības tas ir informatīvs karš, jo kā gan savādāk lai iztulko aicinājumu atsevišķu organizāciju interneta vietnēs, kurš redzams augstāk esošajā attēlā?
Latvijā, kā zināms, ir 135 000 privāto mežu īpašnieku un 45 000 mežsaimniecībā un kokapstrādē tieši nodarbināto cilvēku. Reizinot ar trīs, kas reprezentētu tuvāko ģimenes locekļu skaitu, mēs nonākam pie vairāk nekā 500 000 jeb ¼ daļas visu Latvijas iedzīvotāju, kuri ar šo kara pieteikumu tieši vai netieši tiek nostatīti pret pārējiem. Norādot, ka viņu vērtību sistēma ir atšķirīga, norādot, ka viņiem trūkst patriotisma domāt ilgtspējīgi. Tajā pašā laikā pašām vides organizācijām liekas pieņemami un ētiski savā sabiedrības šķelšanas kampaņā izmantot valsts nodokļu maksātāju (starp kuriem ir ne mazums meža īpašnieku)"Sabiedrības integrācijas fonda"(!) finansējumu, kā arī savā kampaņā mūsuprāt absolūti neadekvātā veidā izmantot latviešu tautas augstākās vērtības - dzimtenes - simtgadu jubilejas simboliku.
Diemžēl mēs esam secinājuši, ka, tuvojoties vēlēšanām, racionāla diskusija nenotiek un cilvēki, kas paši nespēj vai negrib saimniekot un radīt pienesumu ekonomikai, maldina un biedē. Šādā situācijā, Latvijas Meža īpašnieku biedrības kopsapulce vakar pieņēma lēmumu, par kuru vēlamies Jūs šodien informēt.
Faktiski sanāk, ka, turpinot virzīt grozījumus, mēs izsaucam nomelnojošus pārmetumus mūsu valstij, saskaramies ar meliem un viltus ziņām, tāpēc šajā situācijā lūdzam ZM apturēt priekšlikumu virzīšanu par grozījumiem MK noteikumos un aicinām ministriju nerīkot turpmākas diskusijas šo priekšlikumu sakarā.
Tāpat vēlamies atvainoties visiem mežu īpašniekiem, meža nozares darbiniekiem par nepatiesiem apgalvojumiem, kas izskanējuši no tā saukto „zaļo" organizāciju puses un nomelno cilvēku ilgu gadu laikā paveikto..
Mežu īpašnieki un nozarē strādājošie turpinās savu darbu - mēs kopsim mežus, strādāsim pie zemes efektīvas izmantošanas. Politiķi lai domā, kā vairot ienākumus, lai uz lūgumiem palielināt izdevumus veselības aizsardzībai, vēža ārstēšanai vai izglītībai tik bieži nebūtu jāatbild, ka naudas nav. Kā saglābt kritisko situāciju valstī novēršot patiesās problēmas. Latvijas problēma nav mežu, bet gan cilvēku zaudēšana.
