Saeima, otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lēma, ka ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot latviešu valoda. Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, taču Valsts prezidents tos nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.
Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Grozījumi cita starpā paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kuras vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.
Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.
Pašvaldības no 2018.gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs iznomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā.
Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu - saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, varēs noteikt savus ierobežojumus.
Līdz ar izmaiņām noteikts, ka pašvaldībām būs jāuztur zemes iegādes darījumu reģistrs. Tas attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti līdz 2014.gada 31.oktobrim un nav reģistrēti zemesgrāmatā līdz 2017.gada 30.jūnijam. Reģistrā norādīs darījuma priekšmetu un līguma noslēgšanas datumu, un tas būs publiski pieejams pašvaldību mājaslapās. Šādiem darījumiem ierakstīšanai zemesgrāmatā būs nepieciešama pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt no 2018.gada 1.janvāra šādi darījumi ierakstīšanai zemesgrāmatā būs derīgi tikai, ja tiem pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā.
Tāpat precizēta zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontrole. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.
Izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.
Valsts prezidents, neizsludinot likuma grozījumus, bija iebildis, ka prasība par valodas zināšanām nesaskan ar prezentēšanas prasmēm, kā arī nav noteikti skaidri kritēriji zemes plāna prezentācijas vērtēšanai pašvaldības komisijās. Valsts prezidents arī norādījis, ka likuma prasības nedrīkst sarežģīt Latvijas zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties.
Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredzēja precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo EK iebildusi pret tādu lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā.
Informācijas avots: www.saeima.lv
