Ne velti Latviju dēvē par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, - meži vien aizņem vairāk nekā pusi mūsu valsts teritorijas, un to ilgtspējīga apsaimniekošana ir galvenais līdzeklis šī īpatsvara uzturēšanai. Šos mežus apsaimnieko mūsu pašu zemnieki, mežu īpašnieki, pašvaldības, kā arī uzņēmēji, kas savas zemes nemitīgi uzrauga un kopj, lai mūsu valsts arī turpmāk būtu tikpat zaļa un iedzīvotājiem patīkama.
Diemžēl saimniekošanu arvien biežāk aptur dažādi ierobežojumi un liegumi, kuru uzturēšanas izdevumus valsts uzliek uz saimnieku pleciem. Tā rezultātā zemi saimniekiem vairs nav atļauts kopt kā līdz šim, un tās augļus novākt nav iespējams. Tā vietā, lai ar savu darbu dotu labumu sabiedrībai, saimnieki, pirmkārt, negūst ienākumus no zemes apsaimniekošanas, un, otrkārt, viņam pienākas kompensācija no nodokļu maksātāju naudas par saimnieciskās darbības ierobežošanu.
Valsts meža dienesta dati liecina, ka pašlaik gandrīz trešā daļa Latvijas mežu ir iekļauta kādā aizsargājamo teritoriju kategorijā. Latvijā ir aprobežoti 862,8 tūkstoši hektāru jeb 28% no kopējās meža platības, no tiem 14.5 % ir būtiski aprobežojumi, kur daudzviet mežsaimnieciskā darbība nav iespējama, bet pārējos ievērojami apgrūtināta. Pēdējo desmit gadu laikā to platību apjoms, kurās aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, privātajos mežos pieaudzis gandrīz 3 reizes - no 4.3 tūkstošiem hektāru līdz 12.5 tūkstošiem hektāru, valstī no jebkādas mežsaimnieciskās darbības ir izslēgti 138 tūkstoši hektāru. Rezultātā īpašnieki negūst ienākumus, pašvaldības zaudē daļu no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, valsts nesaņem nodokļus no ražošanas. Valsts jau tagad kopā ar līdzmaksājumu kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem mežiem Lauku attīstības programmas ietvaros paredzējusi tērēt vairāk nekā 24 miljonus eiro laikā līdz 2020. gadam. Turklāt trešā daļa īpašnieku dažādu iemeslu dēļ pat nepiesakās šīm kompensācijām.
Šī brīža likumdošana attiecībā uz mikroliegumu veidošanu ir vienpusējs lēmums varas iestāžu pusē. Iztrūkst komunikācija ar īpašnieku par līdzšinējo saimniekošanas praksi un turpmākiem mērķiem, kas ļautu atrast risinājumu gan kā nodrošināt dabas aizsardzību, gan turpināt ekstensīvu saimniekošanu. Var gadīties, ka zemes īpašnieks pat nesaņem informāciju par jaunu aizsargājamu teritoriju veidošanu vai aprobežojumu pastiprināšanu esošajās teritorijās. Turklāt likumdevēji līdz šim nav izstrādājuši pieņemamu piedāvājumu saimniekiem sadarbībai dabas vērtību saglabāšanā. Situācija vēl vairāk varētu saasināties pēc biotopu kartēšanas beigām.
Mēs vēlamies nosargāt saimnieku tiesības izvēlēties kā saimniekot savā īpašumā. Un mēs ticam, ka savstarpēju sarunu un diskusiju gaitā un ar taisnīgu piedāvājumu no valsts puses var sasniegt gan saimnieciskos, gan dabas aizsardzības mērķus. Tāpēc aicinām turpmāk nepieļaut nekontrolētu aprobežoto teritoriju palielināšanu. Lai saglabātu zemes racionālu apsaimniekošanu, sargātu mežsaimnieku un lauksaimnieku tiesības izvēlēties sava īpašuma apsaimniekošanas veidu, kā arī demokrātiskai sabiedrībai raksturīgās tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par jaunu aprobežotu teritoriju veidošanu, rosinām veikt grozījumus Latvijas Republikas likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", paredzot zemes īpašnieka iesaisti aprobežojumu noteikšanas procesā, kā arī noteikt taisnīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, izdarot grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās".
Kustība SAIMNIEKS SAVĀ ZEMĒ iestājas:
- PAR neatkarīgu un sakoptu Latviju, kurā katrs zemes stūrītis ir sakopts un nes labumu gan tā saimniekam, gan valstij.
- PRET nepārdomātu šķēršļu radīšanu produktīvai lauku un meža saimniecības izveidei.
Vairāk par kustību un iespējām iesaistīties meklējiet SSZ mājaslapā vai Facebook kontā SAIMNIEKS SAVĀ ZEMĒ.
Kustības atbalstītāji:
1. Latvijas Meža īpašnieku biedrība
2. Zemnieku Saeima
3. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
4. Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks"
5. Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mūsu mežs"
6. Meža īpašnieku biedrība "Meža konsultants"
7. Kuldīgas meža īpašnieku apvienība
8. Kurzemes meža īpašnieku apvienība
9. Rūjienas Meža īpašnieku biedrība
10. Biedrība "Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs"
11. Krāslavas meža īpašnieku apvienība
