Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās Rietumu sankcijas nākamajos desmit gados varētu sadārdzināt kokrūpniecībā izmantojamās apaļkoksnes un kokmateriālu cenas par vairāk nekā 3%. Maz ticams, ka konflikta ietekme ilgtermiņā mainīsies. Lielākā daļa koksnes izstrādājumu cenu turpmāko 10-30 gadu laikā atgriezīsies līmenī, kāds tas bija pirms iebrukuma.
To liecina 2024. gadā veiktais pētījums “Krievijas iebrukuma Ukrainā paredzamā ietekme uz pasaules meža produktu tirgiem”, ko publicēja žurnāls Forest Policy and Economics. Pētījumā prognozēta koksnes tirdzniecība pasaulē aybilstīgi diviem scenārijiem – viens, kurā iebrukums nenotika, otrs, kurā aplūkota situācija, kad sankcijas turpinās.
“Īstermiņā, ko mēs definējam kā desmit gadus pēc iebrukuma beigām, mūsu modelis paredz cenu pieaugumu līdz 3%, piemēram, rūpniecībā izmantojamai apaļkoksnei un kokmateriāliem,” norādīja Ziemeļkarolīnas štata universitātes Meža ekonomikas un politikas asociētais profesors Radžans Paradžuli (Rajan Parajuli).
"Krievija ir viens no lielākajiem meža produktu ražotājiem. Tā šos produktus piegādāja daudzviet pasaulē, tāpēc sankcijas pret Krieviju ir ļoti jūtamas. Jāņem vērā arī situācija Ukrainā, kur militārās operācijas padara neiespējamu kokmateriālu ieguvi."
Profesors R. Paradžuli, raksturojot pētījuma rezultātus, norādīja, ka Krievija ir gatava turpmākajās desmitgadēs atgūt lielāko daļu no tās kokmateriālu tirgus daļas pasaulē.
“Raugoties uz 2050. gadu, pētījuma modelis paredz zemāku kopējo darbības traucējumu līmeni, jo Krievijas kokmateriālu tirgi atveseļosies,” uzsvēra R.Paradžuli
Radžans Paradžuli bija viens no pētniekiem grupā, kurā strādāja gan Ziemeļkarolīnas štata universitātes, gan ASV Meža dienesta Meža produktu laboratorijas zinātnieki. Pētījumā tika noteikts t.s. bāzes pieņēmums, ka konflikts beigsies 2025. gadā; tādējādi tika prognozēts, ka pasaules tirgi nākamajos 10-30 gados sāks atgriezties līmenī, kāds bija pirms iebrukuma. Neraugoties uz to, ka ilgtermiņā prognozētais kopējais negatīvo pārmaiņu līmenis ir zemāks, pētnieki neparedzēja, ka daži mazāka mēroga produktu tirgi kādreiz atgriezīsies tieši tādā stāvoklī, kādā tie bija pirmssankciju periodā. Profesors R. Paradžuli norādīja, ka virkne problēmu var saglabāties arī ilgāk, vēl pēc konflikta beigām.
"Pētījumā secinājām, ka Krievijā un Ukrainā ražoti produkti, piemēram, koksnes plātnes, papīrs un kartons, tirgū var neatgriezties. Tie nav lieli tirgi, mūsu pētījuma modelis paredz, ja minētās valstis dažus gadus nevarēs ražot šos produktus, citu valstu attiecīgo produktu ražotāji ieies šajā segmentā," uzsvēra R.Paradžuli. Pētījumā secināts, ka sankcijas izraisīs augstākas cenas, kas, kā pētnieki prognozēja, liks palielināt ražošanu citām resursiem bagātām valstīm – ASV un Kanādai, arī Ķīnai un citām Āzijas valstīm, kas vēlēsies pārdot, kamēr cena ir augsta.
Jāuzsver, ka kopš pētījuma publicēšanas ir pagājis gads in situācijas maiņu, karam turpinoties, neredzam. 2025. gada aprīļa sākumā, Krievijas vadība uzsvēra, ka Krievijas kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības apjomiem gaidāms pieaugums.
Kā zināms, sankciju dēļ Krievija ir zaudējusi vairāk nekā 30% sava eksporta tirgus, tās piegādes ķēdēs strādājošie uzņēmumi cer atgriezties situācijā, kāda bija pirms sankciju piemērošanas.
Krievijas kokrūpniecībai, kuras vērtību reiz lēsa 20 miljardos ASV dolāru gadā, joprojām esot ļoti labas izaugsmes perspektīvas. Tā apgalvoja Krievijas vadība, kas sanāksmē aprīļa vidū runāja par kokrūpniecības nozari. Tika uzsvērts, ka mežsaimniecības nozarei ir labas perspektīvas un lielas rezerves. Videokonferences laikā, ekspluatācijā tika nodoti trīs pārstrādes uzņēmumi – skaidu plātņu ražotne Kalugā, dekoratīvā laminēta papīra-plastmasas ražotne SanktPēterburgas reģionā un šķidro pārtikas produktu iepakošanas ražotne Maskavā.
Šāds vērtējums izskanēja, ņemot vērā to, ka Krievijas transporta uzņēmumi jau ir sākuši samazināt savas izmaksas koksnes transportēšanai. Krievijas uzņēmumi gatavojas tam, ka Rietumvalstis, iespējams, varētu atgriezties kā Krievijas partneri tirgū, ja tiks parakstīts pamiers ar Ukrainu. Krievi cer, ka tiks atvieglotas sankcijas, kas ierobežoja vairāk nekā 30% no Krievijas koksnes produktu eksporta tirgiem. Pagājušajā gadā pa dzelzceļu Eirāzijā transportēja ievērojami mazāku apjomu Krievijas apaļkoksnes un Krievijas kokrūpnieki pievērsās iekšējā tirgus piegādēm.
Saistībā ar mežsaimniecību Krievija šogad sastopas arī ar citām problēmām. Krievija ir pasaulē mežiem bagātākā valsts, kuras teritorijā atrodas aptuveni 20% no visām pasaules mežu platībām. Saskaņā ar Krievijas civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un dabas katastrofu ministra teikto, meža ugunsgrēki šobrīd (šī gada aprīlī) plosās vairāk nekā 69 dažādos Krievijas reģionos. Saskaņā ar Meža aizsardzības aviācijas dienesta datiem kopš gada sākuma Krievijas Federācijā ir reģistrēti vairāk nekā 680 savvaļas ugunsgrēki, kas kopumā aptver vairāk nekā 178 000 hektāru lielu platību. Tas ir ievērojami vairāk nekā pērn. Ugunsgrēku dzēšanu, protams, apgrūtina katastrofālais materiāli tehniskās bāzes un personāla trūkums.
Avoti:
