Piedalīšanās jebkura konkursa žūrijā, sevišķi tad, kad dalībnieku ieguldītais darbs tiek vērtēts tik pamatīgi kā Latvijas meža īpašnieku biedrības rīkotajā “Sakoptākais mežs”, ir uzdevums, kam nepieciešamas ne tikai profesionālas zināšanas, bet arī daudz citu īpašību. Taču, ko no tā iegūst paši žūrijas locekļi? Latvijas meža īpašnieku biedrība (LMĪB) konkursu “Sakoptākais mežs” rīko katru gadu. Šāds konkurss Latvijā pirmo reizi notika 2017. gadā, pateicoties Meža attīstības fonda atbalstam. Lai vērtētu konkursā pietiekos mežu īpašumus, žūrijas komisijā tiek aicināti piedalīties dažādu sfēru profesionāļi, ne tikai mežu saimniecības eksperti.
“Esmu “Sakoptākais mežs” žūrijā jau ceturto gadu,” stāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe. “Tas patērē laiku, bet ikdienas darbi ir ar cietu garoziņu: ministriju darba grupas un Saeimas komisiju sēdes. Šādi konkursi sniedz pozitīvu pieredzi un arī noder kā informācija, ko varu izmantot tālākam darbam. Tādēļ sevi “palutinu” – izmantoju iespēju padarboties vairāk ar pozitīvam lietām. Jā, tas paņem laiku, tas ierobežo citas lietas, kas tāpēc būs jādara pa nakti vai vēlā vakara stundā, bet iegūtā pieredze to atsver. Par piedalīšanos žūrijā nemaksā, bet dzīvē jau nav tikai nauda svarīga! Svarīgākas ir pozitīvās emocijas, ko iegūstu no iespējas komunicēt ar pieredzējušiem cilvēkiem. Un, protams, meža īpašnieki, pie kuriem mēs aizbraucam, visi kā viens ir ar savu interesanto skatījumu, ar savu filozofiju par meža apsaimniekošanu. Esmu cilvēks, kurš krāj pozitīvās emocijas.”
“Mežu īpašniekiem būtu aktīvāk jāpiedalās, jāpiesaka savi mežu īpašumi konkursam, jo pirmkārt var pats novērtēt savu darbu un saprast, vai ir pareizais virziens, jo paskatīšanās no malas arī uz savu īpašumu, kopā ar žūriju, ir ļoti vērtīgi,” iesaka Sproģe. “Otrs ieguvums ir tieši mežsaimniecības nozares labā, kad tieši caur konkrētā cilvēka meža īpašuma vērtējumu, mēs popularizējam nozari, stāstam pozitīvās lietas, skaidrojam, kāpēc tā saimnieko un nekā savādāk – arī tajā ir vērtība. Vērtība ir arī pats Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs” pasākums. Vieni no lielākajiem nozares svētkiem, kur satiekas lielu un mazu mežu īpašnieki, gan vairāk uz saimniecisko, gan uz rekreāciju vērstie – var padiskutēt. Tagad jau tāds “Čiekura – sakoptāko mežu īpašnieku klubiņš” sāk veidoties, kur piedalās apbalvotie. Cilvēki savstarpēji sadraudzējas, apgūst pieredzi, aizdomājas par kooperatīvu un LMĪB lomu, par kopējo interešu aizstāvību, jo viens pats jau nekad īsti neko nevar panākt. Varbūt tas tikai uz mirkli tā šķiet “man tur “pazīstams”, es savas lietas sakārtoju kā vajag”, bet tas nekad nedarbosies ilgtermiņā. Nozares kopīgas lietas ir jākārto caur biedrību, piemēram, tikt klāt Ministru kabineta likumu grozīšanai, aizstāvēt savas intereses Saeimā, Ministru kabinetā. Līdz ar to konkursam ir ļoti liela vērtība, jo apvieno profesionāļus.”
“Arī tie cilvēki, kuri piedalās, bet neuzvar, iegūst – tieši šis skats no malas uz viņu darbošanos ir svarīgs,” uzsver Sproģe. “Guvums katram – padomāt, kā tad mēs popularizējam šo nozari. Kā stāstam par to, kas mežs un mežsaimniecība ir mums, kā Latvijas pārējiem iedzīvotājiem, kas nav saistīti ar nozari. Tā kā visi, kuri piedalās konkursā, jau ir uzvarētāji ar to, ka viņi var sevi parādīt, pastāstīt savu filozofiju, paklausīties jautājumus, vērtējumus un atziņas, ko saka cilvēki, žūrija, kas ir aizbraukuši pie viņiem ciemos. Arī pats konkurss ietekmē visu sabiedrību pozitīvi, jo tā ir iespēja parunāt par nozari, parādīt tas dažādas puses, ka mežs nav tikai sēņošana un pastaiga mežā, bet, ka tā ir arī tautsaimniecības nozare, kā arī bioloģiskā daudzveidība. Katrā konkursā daudz diskutējam arī par aizsargājamām lietām. Mums vairāk vajadzētu uzticēties īpašniekiem un vairāk aizsargāt saimniekojot, nevis caur aizliegumiem.”
Pilnais raksts "Konkursa “Sakoptākais mežs” žūrijas guvumi" atrodamss interneta vietnē "Apollo.lv".
