Upmalu meži gar Salacu un tajā ietekošajām mazajām upēm pēdējo 30-35 gadu laikā ir stipri mainījušies. Lai saprastu kā tajos labāk saimniekot, jau gadu Latvijā norit vērienīgs projekts “Life is Salaca”, kura ietvaros tiek apzināta šo mežu labākā apsaimniekošanas prakse, pamatojoties uz ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu.
“Ekosistēmas pakalpojumi ir tas, ko varam gūt no dabas un vides, piemēram, kokmateriāli, sēnes, ogas un bioloģisko daudzveidību. Tomēr Upmalu mežos ir ap 40 tādiem pakalpojumiem, ko mēs kā sabiedrība saņemam, tai skaitā arī ģenētiskie materiāli, apputeksnēšanās, ainava, tīrs ūdens un gaiss, un to visu zinātnieki ir pētījuši un aprēķinājuši,” skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Mārcis Saklaurs.
Projekta mērķis ir Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācija un integrēta apsaimniekošanas pasākumu īstenošana saldūdeņu kvalitātes uzlabošanai Salacas daļbaseinā.
Projekta ietvaros paredzēta praktisku apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un plānošanas dokumentu izstrāde ar mērķi uzlabot Salacas daļbaseina upju kvalitāti un saglabāt dabas vērtības ilgtermiņā, kā arī zināšanu un labās prakses nodošana sabiedrībai un jomas ekspertiem.
Viedokļi atšķiras
Latvijā ir aptuveni 200 000 ha upmalu mežu, kur aizsargjoslu likums ir noteicis saimnieciskās darbības ierobežojumus: uz katru pusi no upes – 50 m. “Mežam krastā ir jāpilda aizsardzības jeb buferzonas funkcija, proti, lai ūdens, kas nāk no lauksaimniecības un mežsaimniecības vai citām zemēm, no cilvēka piesārņojuma, no gaisa, tekot cauri aizsargjoslai, “aizķertos” upmalu mežā un neļautu šim ūdenim ieplūst upē,” skaidro Saklaurs. “Lai upē pēc tam nenotiek eitrofikācijas un sedimentācijas procesi, proti aizaugšana, aizsērēšana un citi upei kaitīgi procesi.”
Aizsargjoslu likums nosaka principu, kā apsaimniekot upmalu mežus, lai novērstu erozijas un citu kaitīgo procesu attīstību, tomēr, apsaimniekojot tos pēc esošajiem principiem, ik gadu upēs nonāk tūkstošiem kubikmetru sedimentu jeb nogulumu, kas izgulsnējas upēs, tai skaitā straujtecēs, veicinot ūdens kvalitātes pazemināšanos.
Projekta ietvaros ir paredzēts demonstrēt jaunu veidu upmalu mežu apsaimniekošanā, optimāli izvēloties koku sugu sastāvu, kas pozitīvi ietekmētu un palielinātu veģetācijas daudzveidību mežaudzē.
Salāgot visu intereses
Šobrīd situācija ir šāda: ar Aizsargjoslu likumu ir nolemts, ka meža īpašnieks upmalu mežos nedrīkst darīt gandrīz neko vai darīt ļoti ierobežoti, bet labumus – tīro ūdeni, ainavu, visu citu, mēs sabiedrība baudām kopā. “Tas, ko īpašnieks šodien var gūt ierobežotā apjomā, ir koksne. Likumdošanā ir noteikts, ka mēs varam kaut ko darīt, varam nocirst vienu hektāru baltalkšņu nogabalu upmalā. Tātad kaut kādus ieņēmumus atsevišķās situācijās varam gūt."
Virziens, kur pētnieki Latvijā un arī Eiropā skatās nākotnē, ir visi ekosistēmu pakalpojumi kopā, atsevišķi nodalot tādus, kurus īpašnieks teorētiski varētu tirgot sabiedrībai.
Upmalu mežu un upju straujteču mērķtiecīga un ilgtspējīga apsaimniekošana veicinās saldūdeņu kvalitātes uzlabošanos upes sateces baseina līmenī.
Lai arī šobrīd, ir ļoti daudz pāraugušu audžu, kur koksnes kvalitāte nereti ir malkas vērtībā. Šī iemesla dēļ ir ir nepieciešams domāt alternatīvus risinājumus apsaimniekošanai.
Piemēram, Igaunijā un Zviedrijā mežu drīkst nocirst līdz ar pašu upes krastu, atstājot nelielu josliņu. Un viņi visu šo koksni var pārdot un gūt ieņēmumus. Un tā jau 35 gadus.Upmalas nepieciešams izmainīt
Mums būtiski strādāt virzienā, lai upmalās veidotos sugām bagāts mežs ar daudzveidīgu lakstaugu stāvu, kuram ir maksimāli garš veģetācijas periods.
Šobrīd rit projekta otrais gads. Pētnieks uzsver, ka šis nav zinātnes projekts, bet gan tāds, kurā iesaistītie rāda piemēru sabiedrībai un mežu īpašniekiem. “Mēs strādājam ar dažādiem cilvēkiem, kuri saistīti ar mežu. Esam organizējuši tikšanās, kur aicinām gan botāniķus, gan Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), citas ieinteresētās un saistītās puses, lai saprotam kā mēs redzam situāciju, un kā to redz mežu īpašnieki. Esam plānojuši rādīt un stāstīt arī skolēniem kopā ar DAP speciālistiem par upmalām un vidi viņiem apkārt, par to kā viņi – mūsu nākotnes sabiedrība – var ietekmēt procesus, lai pašiem būtu patīkami un vēlme dzīvot šeit."
Ietekmi var paredzēt
Saimnieciskā darbība var vidi ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Būtiski ir izvērtēt kādi procesi upmalu mežus var ietekmēt īstermiņā, un kādu vērtību tie var sniegt ilgtermiņā. Viss ir ļoti atkarīgs no tā, kāds mežs ir un būs upmalā. Jebkuram meža īpašniekam vienkāršotai novērtēšanai ir jārada gana komplicēta sistēma ar algoritmiem, kas var sniegt īpašniekam apsaimniekošanas alternatīvas ar iespējamiem nākotnes scenārijiem un iespēju nopelnīt.
Ar likumdošanas un valsts attīstības stratēģijas palīdzību, esam “izņēmuši” cilvēku ārā no šīm upmalu teritorijām. Cilvēki upmalā vairs nedzīvo. Ir vismaz daļēji jārod kādi risinājumi, lai cilvēks gribētu tur atgriezties un saimniekot – savā upmalā. Cilvēks var veidot vidi un pārējā sabiedrība no tās var iegūt.
"Life is Salaca" projekts plānots uz 5 gadiem. Latvijas mērogā šī būs salīdzinoši liela demonstrācijas teritorija, kur 65 ha mežu platībā veiks dažādas aktivitātes. “Baltalkšņu audžu vietā ieaudzēsim dažādu kokus sugu mežu ar platlapjiem un bērziem,” uzskaita Saklaurs. “Pirms un pēc visām darbībām pētnieki ievāks lielu datu apjomu, ko jau vasarā apjomīgi iesākām. Informāciju apstrādāsim un rādīsim ne tikai sabiedrībai un meža īpašniekiem, bet arī citiem zinātniekiem, lai veidotu mūsu redzējumu tālāk. Mums tagad ir jāveic virkne uzdevumu, lai situāciju palēnām uzlabotu. Izpēte un monitorings, izmantojot zinātniskas metodes, dod iespēju labāk saprast notiekošo un pielāgot apsaimniekošanas pasākumus, lai uzlabotu ūdensteču un tās piekrastes ekosistēmas."
Projekts "Life Is Salaca" jeb “Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācijas adaptācija un integrētas darbības saldūdens kvalitātes uzlabošanai Salacas upes daļbaseinā” tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. To kopīgi īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Dabas aizsardzības pārvalde, Biedrība “Makšķernieku klubs “Salackrasti””, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” un Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ar mērķi veicināt labu ūdens stāvokļa sasniegšanu Salacas daļbaseina upēs.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC Latvija.
Pilns raksts pieejams interneta saitē: https://www.apollo.lv/8134151/jaunakas-tendences-upmalu-mezu-apsaimniekosana
