AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk tekstā – LVM) 2024. gadā uzsāka izstrādāt algoritmu, kas ļauj noteikt potenciālus (iespējamus) bojājumus mežaudzēs, izmantojot 2024.gada septembra Sentinel-2* satelītattēlus, kuru izšķirtspēja ir 10x10metri. Aprēķins veikts mežaudzēm, kurās valdošā koku suga ir egle un primāri risinājums veidots LVM vajadzībām tieši pieaugošo egļu astoņzobu mizgraužu bojājumu dēļ apsaimniekotajā teritorijā, lai ilgtermiņā varētu noteikt bojātās egļu mežaudzes un plānot tālāku saimniecisko darbību mizgraužu bojājumu ierobežošanā. Praktiski aprēķins tiek veikts visas Latvijas teritorijai, izmantojot brīvpieejas datus.
Algoritma veidotā iespējamā bojājuma pareizība ir pārbaudīta galvenokārt kamerāli, tādēļ jārēķinās, ka tajā var būt datu neprecizitātes un dati ir indikatīvi. Dati reprezentē konkrētās egļu audzes dažādu veģetācijas indeksu izmaiņas, kas liecina par audzes vitalitātes izmaiņām kā, piemēram, egļu astoņzobu mizgrauža ietekme, paaugstināta ūdens līmeņa ietekme, vējgāžu ietekme, daļēja saimnieciskās darbības ietekme mežaudzē u.c. gadījumi kā rezultātā ir konstatētas izmaiņas mežaudzē. Noteiktās iespējamās bojājumu vietas var būt nelielas – viena 10x10metru pikseļa izmērā, kurā faktiski dabā var būt līdz 10 koku grupai kā arī līdz pat 7ha lielai teritorijai, kas var liecināt par jau ilgstoši esošu mežaudzes bojājumu vairāku gadu garumā. LVM algoritmā nav ņemts vērā vai konkrētajā meža nogabalā ir kādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, reģistrēti mikroliegumi u.c. vides aizsardzības nosacījumi.
LVM sadarbībā ar Valsts meža dienestu (turpmāk – VMD) ir veicis LVM sagatavoto datu kamerālo kontroli par iespējamām bojājumu vietām ārpus LVM apsaimniekotās teritorijas, lai maksimāli novērstu neprecizitāšu gadījumus par mežaudzēm, kur ir veikta saimnieciskā darbība, pamatojoties uz saņemtiem ciršanas apliecinājumiem.
LVM savos risinājumos ir publicējusi iespējamās bojājumu teritorijas egļu mežaudzēs. Publicētie dati ir atrodami mobilajā lietotnē LVM GEO un karšu pārlūka risinājumā https://lvmgeo.lvm.lv ar slāņa nosaukumu “iespējamie bojājumi egļu audzēs”.
Paralēli, 2024. gadā, arī VMD veica augstas izšķirtspējas satelīta datu analīzi, panākot pēc iespējas ticamāku informāciju par egļu audžu vitalitātes traucējumiem privātīpašumu teritorijās. Arī VMD pēc līdzīgiem nosacījumiem atlasīja novājinātas egļu audzes, kuras, iespējams, ir bojājis mizgrauzis vai ietekmējis kāds cits nelabvēlīgs faktors. VMD iegūtie dati 2024. gada novembrī tika publicēti Meža valsts reģistrā kā atsevišķs slānis “2024. gadā detektētie iespējamie bojājumi E audzēs”. Meža īpašnieku ērtībām, LVM GEO publicēti arī VMD sagatavotie dati par novājinātām egļu mežaudzēm ārpus LVM apsaimniekotās teritorijas.
Būtiskākais kam pievērst uzmanību:
LVM aprēķinātajos datos var būt neprecizitātes, kas radušās citu koku/krūmu sugu un zemsedzes izmaiņu rezultātā, tādēļ aicinām rūpīgi vispirms izpētīt savu teritoriju kamerāli – aktuālajās ortofoto kartēs un tad pieņemt lēmumu par apsekošanu dabā. Īpaši uzmanība datiem jāpievērš šādos gadījumos:
Mežaudzes atvērumi un purvainu vietu malas. Iespējams konkrētajā gadījumā dabā tomēr nav bojājumi.
Plānoto un veikto cirsmu teritoriju malas, kur ēnas rezultātā tiek noteikts iespējams bojājums. Iespējams konkrētajā gadījumā dabā tomēr nav bojājumi.
Iespējamās bojājuma vietas nobīde, salīdzinot ar dabā esošo situāciju. Precīzs bojājums dabā var atrasties blakus identificētajai vietai, līdz ar to apsekošanas reizē novērtējams viss meža nogabals, kurā konstatēts bojājums.
Bojājumi var tikt uzrādīti daudz mazākā platībā nekā tie ir sastopami dabā, kā arī dabā tie var būt arī blakus nogabalos, kur egle nav valdošā suga.
Mistraudze ar dabā dominējošu lapu koku sastāvu, bet mežaudzes parametros valdošā suga ir egle. Iespējams konstatētas lapu koku, ne egles audzes izmaiņas.
Var tikt konstatētas arī vēja izgāzti koki.
Gan LVM gan VMD aicina mežu īpašniekus pievērst uzmanību audzēm, kurās ir potenciālas bojājumu vietas, kā arī apkārtni un audzes tiešā potenciālo bojājumu vietu tuvumā un iespēju robežās dabā apsekot savā īpašumā esošās egļu mežaudzes, lai pārliecinātos vai tās primāri nav bojājis egļu astoņzobu mizgrauzis, kas ir Latvijas postošākais meža kaitēklis kā arī plānot turpmākus bojājumu novēršanas pasākumus, lai ilgtermiņā uzlabotu mežaudžu sanitāro stāvokli.
Lai arī šogad ziema mūs nelutina ar ilgstošiem sala periodiem, tomēr ziemas mēneši ir ieteicamākais gadalaiks, kad veikt bojāto koku, tai skaitā vējlauzto un vējgāzto koku izvešanu no meža, pirms pavasarī ir sākuši izlidot egļu astoņzobu mizgrauži.
*- Sentinel-2 ir Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu misiju daļa, kas sastāv no diviem satelītiem. Šie satelīti ir paredzēti Zemes novērošanai un nodrošina augstas izšķirtspējas attēlus, kas tiek izmantoti dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ūdens resursu pārvaldībā, dabas katastrofu uzraudzībā un vides monitorēšanā. Sentinel-2 satelīti spēj iegūt attēlus dažādās spektrālajās joslās, nodrošinot gan augstu izšķirtspēju (līdz 10x10 m), gan biežu attēlu iegūšanu (Latvijā vidēji reizi 5 dienās).
