Vakar Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās", kurš stāsies spēkā šī gada 1.jūnijā. Latvijas meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, kurš piedalījās darba grupā, kura izstrādāja priekšlikumus šā normatīvā akta tapšanas gaitā, norāda, ka jaunais likums satur vairākas ļoti pozitīvas normas, kas būtiski uzlabo kompensāciju mehānismu par saimnieciskās darbības aprobežojumiem un ir daudz taisnīgāks nekā līdz šim spēkā esošais likums.
Jaunais likums paredz, ka kompensācijas varēs saņemt visi meža īpašnieki neatkarīgi no tā, kad aprobežojums noteikts. Iepriekšējā likuma laikā veidojās absurda situācija, kad, piemēram, mantinieki nevarēja pretendēt uz kompensāciju saņemšanu, jo aprobežojums bija noteikts pirms mantojuma saņemšanas. A.Muižnieks uzsver, ka būtiskākais nav tas, kas ir īpašnieks, bet gan tas, ka aprobežojumi ir noteikti, lai radītu labvēlīgus apstākļus kādai dabas vērtībai konkrētajā īpašumā. Tādēļ ir tikai loģiski, ka neatkarīgi no tā, kurai personai īpašums pieder, dabas aizsardzības mērķis tiek ievērots un par aprobežojumiem ir iespēja saņemt kompensāciju.
Vēl viena būtiska izmaiņa, ko ievieš jaunais likums ir pāreja uz vienu kompensāciju maksājuma veidu - ikgadējām kompensācijām. Paredzēts, ka kompensāciju apmēru noteiks Ministru kabineta noteikumi, kurus paredzēts izdot līdz 2013.gada 1.septembrim, taču likumprojekta anotācijā tiek norādīts, ka ikgadējo atbalsta maksājumu apjoms ir 4,06 miljoni latu, ko plānots segt no ES fondu līdzekļiem, un 0,46 miljoni latu, kas jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt zemes atpirkšanai nepieciešami 1,9 miljoni latu.
Kompensāciju apmēram ir jābūt adekvātam un saistītam ar noteikto aprobežojumu smagumu. Pašreizējā Lauku attīstības programmas periodā līdz 2013. gadam paredz iespēju meža īpašniekiem pieteikties uz NATURA2000 maksājumiem, kas ir noteikti 60 eiro apmērā par ha gadā. A.Muižnieks skaidro, ka to nevar nosaukt par adekvātu kompensāciju platībās, kur aizliegta koksnes ražas ievākšana, nemaz nerunājot par to, ka pieteikuma sagatavošanas izmaksas meža īpašniekiem, kuriem lielākajai daļai pieder nelieli zemes īpašumi, bija tuvu kompensācijas apmēram, tādēļ daudzi nemaz uz maksājumu nepieteicās.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība noteikti piedalīsies Ministru kabineta noteikumu izstrādē un centīsies panākt, lai kompensācijas beidzot no formālām, uz papīra eksistējošām kļūtu par reālam un taisnīgām. Tāpat arī ir būtiski, lai tiktu paredzēti nepieciešamie līdzekļi gan plānojot finanšu sadalījumu pasākumiem nākamajā Eiropas atbalsta periodā, gan nākamo gada valsts budžetu, un likumā pēc neilga laika atkal neparādītos likuma darbību faktiski apturoša norma, kas pateiktu - šogad kompensācijas neaprēķina un neizmaksā.
