Eiropas meža īpašnieki atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu izvērtēt ZIZIMM regulu. Eiropas meža īpašnieki, kuri apsaimnieko aptuveni 60% ES mežu, ieņem centrālo lomu darbībās, kas vērstas uz klimata pārmaiņu mazināšanu tieši ES mērogā. Pašreizējā regula pozicionē mežus kā vissvarīgāko oglekļa uzglabātāju, ko ir nepieciešams paplašināt, neskatoties uz citiem sociālās un ekonomiskās ilgtspējas apsvērumiem. Būtiski ir vērtēt regulas saistībā ar nepieciešamību pāriet uz aprites un atjaunojamo resursu bāzētu bioekonomiku.
Eiropas privāto meža īpašnieku konfederācijā (CEPF) uzskata, ka pašreizējā pieeja regulā neatspoguļo ZIZIMM potenciālu klimata mazināšanā, tostarp būtisko nepieciešamību samazināt mūsu atkarību no fosilajiem resursiem, vai, ņemot vērā mūsdienu vajadzības, saglabāt klimatam pielāgotus mežus un nodrošināt ilgtspējīgu mežsaimniecības izejmateriālu piegādes. Pašreizējā regulā izvirzītie mērķi ir ārkārtīgi grūti sasniedzami lielākajai daļai valstu, jo zemes izmantošanas sektori saskaras ar pieaugošajām klimata pārmaiņu ietekmēm, piemēram, sausumu, kaitēkļu uzliesmojumiem, slimībām un meža ugunsgrēkiem. Citās nozarēs, kas rada SEG emisijas, lai sasniegtu savus mērķus, veicina palielina pieprasījumu pēc oglekļa (CO2) piesaisti mežos.
CO2 piesaistes veicināšana mežos un koksnes ieguves ierobežošana ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos padara klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus mazāk sasniedzamus pret sabiedrības gaidām un juridiski noteiktajiem mērķiem. No ilgtspējīgi un aktīvi apsaimniekotiem mežiem iegūto koksnes produktu (HWP) aizstāšanas efekts (fosilo resursu aizstāšana izmantojot koksnes produktus) ir ļoti svarīgs, lai īstenotu ES klimata politiku, kas ir nozīmīga klimata pārmaiņu mazināšanā.
Būtiska nozīme ir ES turpmākā klimata pārmaiņu mazināšanas politikas ietvara kopējais redzējums, kur ZIZIMM regulai jābūt kā galvenajam instrumentam sasaistei starp zemes apsaimniekošanas sektoriem un ar citiem svarīgiem klimata politikas instrumentiem. Pašreizējā politikas pieeja sasaista mežsaimniecību ar citām nozarēm, kas rada SEG emisijas, izmantojot "neto nulles" nosacījumus, pozicionējot mežsaimniecību tā, lai kompensētu citas emisijas Taču CEPF uzskata, ka atsevišķu mērķu noteikšana katrai nozarei, tostarp mežsaimniecībai, varētu būt stimulējošs risinājums, arī vērienīgiem emisiju samazinājumiem citās SEG emitējošās nozarēs.
Mūsu ekonomikas pārejai no fosilajiem resursiem prasa ilgtspējīgas pieejas visur, cik vien iespējams, iegūt no vietējiem un atjaunojamiem resursiem. Samazinot koksnes ieguvi no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem rada riskus palielināt nestabilu meža oglekļa krājumus, kas ir pakļauti dabas katastrofām, kā arī var izraisīt ekonomisku virzību iegūt atjaunojamus koksnes produktus ārpus ES. Uzsvars uz oglekļa uzkrājumu būtu jāpārskata arī, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām: audzēt noturīgākus mežus mainīgos klimatiskajos apstākļos, kas var uz laiku samazināt oglekļa uzkrājumu. Meža oglekļa uzkrājuma daļēja pāreja uz produktu oglekļa uzkrājumu veidošanu ir svarīga pieeja, kas jāņem vērā turpmākajā politikas īstenošanā.
Pārskatītajai ZIZIMM regulai jābūt galvenajam instrumentam, kas novirza mežsaimniecības potenciālu uz klimata pārmaiņu mazināšanu, nodrošinot skaidru un pārredzamu pārvaldību klimata pārmaiņu mazināšanā, vienkāršojot administratīvās procedūras meža īpašniekiem. Ilgtspējīgā un pārtikušas lauku teritorijas ekonomikā meža īpašnieki ir galvenās ieinteresētās personas, kas politikā noteiktos mērķus pārvērš jēgpilnās darbības un rīcībās.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība aktīvi darbojas Eiropas privāto meža īpašnieku konfederācijā (CEPF), kur biedrības pārstāvis ievēlēts arī CEPF valdes locekli. Tāpat LMIB ir Eiropas zemes īpašnieku organizācijas (ELO) un Starptautiskā ģimeņu mežsaimniecības alianses (IFFA) biedrs.
