Jūnija beigās norisinājās Somijas Mežu asociācijas un Zviedrijas Mežu aģentūras rīkots pasākums - Meža akadēmija. Pasākums pulcēja 35 ietekmīgus cilvēkus no dažādām ES dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta, dažādiem ģenerāldirektorātiem, cilvēkus, kas pārstāv zinātni, meža nozares profesionāļus un bioekonomikas pušu pārstāvjus. Dalībnieki bija no Eiropas Komisijas, Somijas, Zviedrijas un vairākām ES dalībvalstīm.
Meža akadēmijas mērķis bija rast atbildes par meža nozares jautājumiem un problēmām, izcelt dažādas perspektīvas un stiprināt dialogu. Divu dienu pasākums iekļāva seminārus, meža apmeklējumus, diskusijas un savstarpējo sadarbību.
Pasākumu atklāja Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs Antti Kurvinens, kurš uzsvēra koksnes un koksnes izstrādājumu nozīmi ilgtspējības mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam. Kuryiens savā runā uzsvēra arī to, ka meža politika arī turpmāk jāplāno un jāīsteno valsts līmenī. Neskatoties uz ES publicētajām prasībām par to, kā dalībvalstīs izmantot mežus, atsevišķu valstu apstākļi un dažādu veidu mežu apsaimniekošanas veidi ir vislabāk zināmi un izprotami tikai katrai dalībvalstij.
Meža apmeklējumos bija iespēja iepazīties kā mežsaimniecība tiek īstenota Ziemeļvalstīs, un, kā to ietekmē ES līmeņa stratēģijas un lēmumu pieņemšanas procesi. Vērsta uzmanība veidiem, kā mežsaimniecība apvieno ekonomisko, vides un sociālo ilgtspējību, un iespējas veikt dabiskiem procesiem tuvinātu mežsaimniecību.
Diskusijās īpaši tika apspriests, kā līdzsvaroti ievērot mežu bioloģisko daudzveidību, cīņu pret klimata pārmaiņām un mežu komerciālu izmantošanu, un tika secināts, ka daudzos gadījumos nav iespējams visu optimizēt vienā meža apgabalā.
Diskusija norisinājās arī par ES Komisijas publicēto priekšlikumu ES regulai par dabas atjaunošanu. Saskaņā ar priekšlikumu, līdz 2030.gadam atjaunošanas pasākumiem jāattiecas uz vienu piekto daļu no sauszemes un jūras teritorijām, kurām ir noteikta atjaunošana, pārējās četras piektdaļas jāīsteno līdz 2050.gadam. Attiecīgi diskusijā tika apspriesta tēma – “Dabiskiem procesiem tuva mežsaimniecība” un tās apakštēmas, kur kļuva skaidrs, ka dažādas organizācijas to definē dažādi. Eiropas meži ir dažādi, tāpēc identiskas mežsaimniecības metodes nav piemērotas visā kontinentā.
Tika uzsvērta liela nozīme sarunām par meža nozari un mežiem, jo tie var sniegt risinājumus Eiropas Savienības zaļajam kursam. Zaļā kursa programmas mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tas nozīmētu, ka Eiropas neto siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina līdz nullei.
Meža akadēmijas galvenais mērķis ir piedāvāt iespēju veidot kontaktus ar galvenajiem lēmumu pieņēmējiem ES institūcijās un vairot izpratni par iespējām, ko sabiedrībai piedāvā mežs.
Arī Latvijā notiek Meža akadēmija, ko pēc Somijas parauga īsteno Latvijas Meža īpašnieku biedrība ar Meža attīstības fonda atbalstu. Tajā piedalījušies Saeimas deputāti, ministriju valsts sekretāri, nozaru vadošie eksperti un zinātnieki, lai diskutētu par meža nozares un kopējiem valsts izaicinājumiem un risinājumiem.
