Janvāra beigās Ministru kabinets apstiprināja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz palielināt aizsargājamo platību teritorijas par 10 361 ha. No vienas puses ar to tiks novērsti ES konstatētie pārkāpumi direktīvas ieviešanā, taču faktiski tas nozīmē ievērojamu zemes resursu daļēju vai pilnīgu izņemšanu no saimnieciskās aprites, kas samazina lauku mājsaimniecību ienākumus, darba vietas laukos, kā arī ar tiem saistīto nodokļu nomaksu un tālākās pārstrādes nozaru darbību. Turklāt par tiem 1573 ha privāto meža zemju, kas iekļauti minētajos liegumos, to īpašnieki nesaņems nekādas kompensācijas 2011. un 2012. gadā.
Šo grozījumu veikšanu Vides ministrija pamato ar nepieciešamību novērst Eiropas Komisijas konstatētos pārkāpumus norādot, ka Latvija ir nepilnīgi izpildījusi direktīvas „Par savvaļas putnu aizsardzību" prasības. Pārkāpuma procedūras būtība ir, ka bez acīmredzama zinātniska pamatojuma Latvija ir noteikusi 28 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000) platībās, kas ir ievērojami mazākas par attiecīgo putniem nozīmīgo vietu (PNV) platībām.
Meža īpašnieku biedrība ir paudusi iebildumus šo normatīvo aktu tālākai virzībai, taču tie netika ņemti vērā. Tā kā kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības aprobežojumiem pašreizējā brīdī nedarbojas un ņemot vērā valsts ņemtos aizdevumus, nav lielu cerību, ka kompensācijas tiks maksātas arī pēc 2012. gada, nav pieļaujams dabas aizsardzības sistēmu veidot tikai uz zemes īpašnieku rēķina, iekļaujot jaunas un jaunas zemes platības aizsargājamo teritoriju sarakstā, bet nekompensējot šādu darbību rezultātā zemes īpašniekiem nodarītos zaudējumus. It īpaši tas nav pieļaujams pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad mājsaimniecību maksātspēja laukos ir kritiski zema.
Par nevienu no normatīvo aktu projektos paredzēto aizsargājamo teritoriju paplašināšanu projekta izstrādes gaitā nav notikušas diskusijas ne ar tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumus vai to daļas ir paredzēts iekļaut paplašināmās aizsargājamās teritorijās, ne ar zemes un meža īpašniekus pārstāvošām sabiedriskajām organizācijām.
Normatīvo aktu projektos ir norādīts, ka jaunajam tiesiskajam regulējumam nebūs tiešas finansiālas ietekmes. Taču būtu vērts aprēķināt kopējo finansiālo ietekmi, ko veidos meža īpašniekiem nodarītie zaudējumi, pašvaldību budžetā neiemaksātais nekustamā īpašuma nodoklis un pārstrādes rūpniecībā nenonākušais koksnes apjoms. Normatīvā akta anotācijā minēti aprēķini, ka pieņemot, ka visās pievienojamajās privātajās meža platībās mežaudzes ir sasniegušas vecumu, no kura aizliegta kopšanas cirte, kompensācijām nepieciešamais kopējais apjoms par kopšanas cirtes aizliegumu ir 314 600 - 786 500 Ls. Pieņemot, ka visās pievienojamajās privātajās meža platībās mežaudzes ir sasniegušas galvenās cirtes vecumu, nepieciešamais kopējais kompensāciju apjoms par galvenās cirtas aizliegumu ir 1 258 400 - 7 865 000 Ls. Un tās ir tikai kompensācijas, kas pienāksies meža īpašniekiem tiešā veidā no valsts budžeta. Vai Latvijas sabiedrībai šodien ir kāds pajautājis - vai tā ir gatava maksāt šos miljonus, lai paplašinātu aizsargājamās teritorijas?
Meža īpašnieku biedrība uzsver, ka nav tā, ka iebilstot pret šo noteikumu virzību, Latvijā kaut kas tiks mazāk aizsargāts nekā līdz šim. Latvijā pastāv dabas aizsardzības sistēma, ir nacionālie parki, dabas rezervāti, dabas liegumi. Papildus šīm īpašajām dabas aizsardzības teritorijām, uz saimniecisko mežu apsaimniekošanu attiecas un ir jāievēro neskaitāmas normas, kas nosaka dažādus ierobežojumus par labu dabas aizsardzībai.
Protams, dabas aizsardzības sistēmai ir jābūt, taču tā nevar tikt balstīta tikai uz vienas sociālās grupas pleciem. Tādēļ būtu labi, ja sabiedrībai tiktu sniegts izvērtējums par šo grozījumu ietekmi uz lauku mājsaimniecību izdzīvošanu un tradicionālo saimniekošanu laukos kā tādu. Ja ģimene, kas paaudzēs ir mantojusi lauku sētu ar tai piederošu mežu, kas ir lielāks vai mazāks atbalsts ģimenes izdzīvošanai laukos, saņem vēstuli, ka turpmāk viņu mežā saimnieciskā darbība ir aizliegta, tad tas būtiski apdraud ģimenes turpmāko iztikšanu laukos. Diez vai šādu ģimeni mierinātu pieņēmums normatīvā akta anotācijā, ka ilgtermiņā zemes īpašnieki varētu gūt ienākumus no dabas lieguma teritorijas izmantošanas tūrismam un rekreācijai.
Meža īpašnieku biedrības skatījumā Latvijas atbildīgajām institūcijām būtu jāveido dialogs dažādu organizāciju starpā un jārisina šie jautājumi ņemot vērā iesaistīto pušu intereses. Kā obligāts pasākums būtu veicams meža īpašnieku izglītojošs darbs par to, kas un kāpēc viņu meža turpmāk būtu jāveic savādāk. Ja īpašniekam būtu skaidrs, kādas dabas vērtības mīt viņa mežā un kādi pasākumi nodrošinātu šo dabas vērtību veiksmīgu pastāvēšanu, tad iespējamība, ka viņš vēlētos ar tām sadzīvot būtu daudz lielāka, nekā paziņojums vēstulē par faktu, ka mežā saimniekot vairs nevarēs. Kā kompromiss dažādu interešu ievērošanai būtu jāpiemēro individuālie dabas lieguma apsaimniekošanas noteikumi. Tas ļautu īpašniekam savā mežā turpināt saimniekot, ievērojot īpašus noteikumus, kas izstrādāti, lai saglabātu kādu konkrētu dabas vērtību konkrētā īpašumā. Diemžēl MIB biedru pieredze liecina, ka liegumi bieži tiek veidoti nevis ievērojot dabas vērtību esību vai neesamību konkrētā vietā, bet gan lai vienkāršāk iezīmēt kartē vai lai savāktos nepieciešami hektāri - pa īpašuma robežu. Rezultātā iegūstam teritorijas, kuros nekādu aizsargājamu vērtību nav, īpašnieks tur saimniekot nevar un sabiedrība par to maksā.
Papildus informācija:
Aptuveni 76% no pievienojamajām teritorijām ir valsts īpašums, 3% - pašvaldību īpašums un 21% privātīpašums.
Dabas lieguma „Orlovas (Ērgļu) purvs" paplašināmās teritorijas platība ir 502 ha, „Stompaku purvi" - 897 ha, „Eiduku purvs" - 253 ha, „Lielais Pelečāres purvs" - 352 ha, „Lielupes palienes pļavas" - 11 ha, „Maņģenes meži" - 524 ha, „Liepājas ezers" - 140 ha, „Lielais un Pemmes purvs" - 843 ha, „Klešniku purvs" - 1373 ha, „Gulbju un Platpirovas purvs" - 304 ha, „Cenas tīrelis" - 163 ha, „Dzelves-Kroņa purvs" - 772 ha, „Zvārde" - 307 ha, „Ances purvi un meži" - 1376 ha, „Stiklu purvi" - 647 ha, „Paņemūnes meži" - 224 ha, „Ziemeļu purvi" - 1338 ha un „Augstroze" - 335 ha.
Kopējā Natura 2000 teritoriju sauszemes platība pēc visu teritoriju (t.sk. aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži") ārējo robežu izmaiņām palielināsies par aptuveni 0,2% (pēc Eiropas Vides aģentūras uz 2009. gada decembri apkopotās informācijas Natura 2000 teritoriju sauszemes platības Latvijā aizņem 11,3% no valsts sauszemes teritorijas; pēc minēto teritoriju robežu grozījumiem - aptuveni 11,5%).
Aptuvenais īpašnieku skaits, kurus skars dabas liegumu ārējo robežu izmaiņas - 320 (ieskaitot valsts un pašvaldību institūcijas).
