Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), EURANET PLUS
Avots: LSM
Eiropas Komisija (EK) aizvadītajā vasarā nāca klajā ar jauno Eiropas Savienības (ES) mežu stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot mežu kvalitāti un kvantitāti, lai ne tikai vairotu to izturību pret klimata pārmaiņām, bet arī turpmāk ļautu nodrošināt mežu sociālekonomiskās funkcijas. Taču atsevišķas ES dalībvalstis kritizē stratēģiju, norādot, ka tā ierobežošot valstu rīcības brīvību attiecībā uz mežu apsaimniekošanu un apdraudēšot daudzu nozarē strādājošo darbvietas.
ES meži veido tikai 5% no visas pasaules mežiem, taču tie sedz gandrīz pusi no bloka sauszemes teritorijas. Mežiem ir svarīga nozīme klimata izmaiņu ietekmes mazināšanā, jo tie uzkrāj oglekļa dioksīdu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tie arī veicina aprites bioekonomiku. Visbeidzot – meži tieši vai netieši nodrošina darbu vairāk nekā 3 miljoniem ES iedzīvotāju.
Pēdējo 30 gadu laikā ES mežu platības ir palielinājušās, taču to stāvoklis ir pasliktinājies, teikts oktobrī publicētajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā. Dokumentā rakstīts, ka vērtīgākie un aizsargājamākie meži, kuri veido 23% no visiem ES mežiem, ir „sliktā vai nožēlojamā stāvoklī”.
Pārējo 77% mežu patiesais stāvoklis nav zināms. Tas tāpēc, ka ES nav saskaņotu un salīdzināmu datu par mežiem.
To paredz risināt Eiropas Komisijas (EK) jūlijā publicētā ES mežu stratēģija 2030. gadam. Dokumentā ierosināts pieņemt jaunu regulu par mežu novērošanu un datu vākšanu, lai uzlabotu mežu monitoringu ES. Brisele arī ierosina izstrādāt mežu stratēģisko plānu nacionālā līmenī un, kur tas ir iespējams, arī reģionālā līmenī, līdzīgi kā to paredz ES kopējā lauksaimniecības politika.
Tomēr vairākas bloka dalībvalstis, kuru vidū ir Austrija, Čehija, Zviedrija, Somija, Vācija un Latvija, uzskata, ka mežu monitorings ir katras valsts nacionālā kompetence, ko nav nepieciešams centralizēt.
Jaunās ES mežu stratēģijas kritiķi arī uzskata, ka tajā pārāk maz uzmanības ir veltīts mežu ekonomiskajai lomai, jo tiekot ignorētas 16 miljonu privāto mežu īpašnieku vajadzības.
Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas (EUSTAFOR) direktors Pjotrs Borkovskis norādīja, ka ekonomiskais faktors ir ļoti būtisks, lai uzturētu mežus un aizsargātu to bioloģisko daudzveidību.
„Runājot par Zaļā kursa mērķu īstenošanu, kas ir saistīti ar klimatu, bioloģisko daudzveidību un aprites ekonomiku, kā arī runājot par meža platību izmantošanu, mēs uzskatām, ka nav ievērots līdzsvars. Jo mēs redzam, ka ir pārāk lielas cerības attiecībā uz klimatu un bioloģisko daudzveidību, savukārt ekonomiskajai sadaļai un tās nozīmībai nav pievērsta adekvāta uzmanība,” stāstīja Borkovskis.
Vides aizstāvji asi kritizējuši ES dalībvalstu un mežrūpnieku pretestību EK izstrādātajai mežsaimniecības stratēģijai, kas paredz īpaši aizsargāt primāros mežus, iestādīt trīs miljardus koku tuvāko desmit gadu laikā un padarīt mežu apsaimniekošanu ilgtspējīgāku.
Starptautiskā nevalstiskā mežu aizsardzības organizācija „FERN” apgalvo, ka jaunā stratēģija norāda uz problēmām ES mežos un nepieciešamību tās risināt, lai vairotu mežu kvalitāti. Turpretī mežu apsaimniekotāji vēloties, lai viss paliek pa vecam. Taču tas neesot iespējams, jo intensīvas mežu apsaimniekošanas, tostarp mežistrādes, kā arī klimata pārmaiņu rezultātā Eiropas meži ir ļoti sliktā stāvoklī.
Organizācija arī uzskata, ka ar EK jauno mežu stratēģiju nepietiks, lai uzlabotu situāciju. Esot nepieciešams ierobežot mežistrādes apjomus visā Eiropā.
Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā arī teikts, ka tajās jomās, kurās EK ir pilnīga kompetence rīkoties, tā būtu varējusi veikt stingrākus pasākumus, lai aizsargātu ES mežus. „Piemēram, būtu iespējams darīt vairāk, lai apkarotu nelikumīgu mežistrādi un mērķtiecīgāk fokusētu lauku attīstības mežsaimniecības pasākumus uz bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām,” norādīts dokumentā.
