Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe) sadarbībā ar Norvēģijas Lauksaimniecības un pārtikas ministriju, EUSTAFOR (Eiropas mežu apsaimniekotāju organizācija) un USSE (Dienvideiropas mežsaimnieku apvienība) 2018. gada 29. maijā Briselē rīkoja semināru "Ilgtspējīgas meža nozares konkurētspējas uzlabošana zaļajā ekonomikā" ( “Enhancing long term Competiveness of the Forest Sector in a Green Economy”). Darba grupa pievērsās jautājumiem par meža nozīmi bioekonomikas attīstībā un par to, kā ar meža nozari saistītie tiesību akti var to uzlabot.
Seminārs norisinājās trīs sesijās, kurās tika aplūkotas sekojošas tēmas:
- meža nozares un koksnes produktu loma dabai draudzīgā ekonomikā pašreiz un nākotnē;
- ar meža nozari saistītā politika, kas nepieciešama, lai veicinātu meža nozares iesaisti bioekonomikā;
- priekšrocības un trūkumi meža nozares konkurētspējas palielināšanai.
Pirmās sesijas laikā, ko vadīja Gunārs Olofsons (Gunar Olofsson, Statskog valdes priekšsēdētājs un EUSTAFOR biedrs no Norvēģijas), semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar globālajām un Eiropas politikas tendencēm, kas saistītas ar mežsaimniecību. EUSTAFOR izpilddirektors Piotrs Borkovskis (Piotr Borkowski) iepazīstināja klausītājus ar asociāciju un tās galvenajām aktivitātēm, kā arī darbu saistībā ar mežu lomu aprites un bioekonomikā. Asociācijas biedri pārvalda 30% no visas ES teritorijas un nodrošina meža nozari ar 130 Mm3 koksnes gadā, kas ir nopietns ieguldījums bioekonomikā.
Sekojošajās prezentācijās tika uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt sabiedrības labklājību, kas sasniedzama ar ekonomisku aktivitāti un resursu izmantošanu, tajā pašā laikā samazinot ietekmi uz vidi. Mums jāatrod veids, kā izmantot un pārvaldīt savus resursus, neradot kaitējumu dabai. Mežsaimniecība ir svarīgs klimata pārmaiņu mazināšanas instruments.
EOS (Eiropas kokzāģētavu organizācija) pārstāvji norādīja, ka zāģmateriālu ražošanai jābūt efektīvai. Ja kokzāģētavās samazinās ražošanas apjomi, samazināsies resursi visam bioekonomikas sektoram.
Ieskaitot privāto mežu sektoru, ES (EU-28) mežos tiek absorbēti 13% no ES (EU-28) CO2 radītajām emisijām, (t.i. mežos ik gadu tiek uzkrāts 569 miljoni tonnu CO2). Eiropā katru gadu tiek nocirsti ap 65% no ikgadējā meža pieauguma, atlikušais uzkrājas un/vai atmirst. Nevajadzētu uztraukties, ka Eiropā varētu aptrūkties kokmateriāli. Šobrīd būtu jāuztraucas par efektīvu izejvielu izmantošanu, stiprinot bioekonomiku. Saikne starp bioekonomiku un aprites ekonomiku ir noderīgu materiālu ražošana no citu sektoru ražošanas atliekām. Ir jāstrādā tā, lai zāģskaidas, nomaļus un mežizstrādes atliekas varētu izmantot kā izejvielas citās nozarēs, jau pirms ražošanas uzsākšanas domājot par to, kā blakus produktus iespējams efektīvi tālāk pārstrādāt. Koksnes produktu ražošanas procesā jāizmanto tehnoloģijas, krāsas un citi ķīmiskie savienojumi, kas neliegtu šos koksnes produktus izmantot tālāk aprites ekonomikā.
Otrajā sesijā tika apspriestas būtiskas idejas par to, kā ar politiskajiem lēmumiem uzlabot meža nozares iesaisti bioekonomikā. Dalībvalstu pieeja atšķiras. Jāpatur prātā, ka ne visām valstīm mežu apsaimniekošanas mērķis ir efektīva koksnes ieguve, ievērojot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principus. Eiropas ziemeļu valstīs (Zviedrijā, Somijā, Latvijā) valstiskā līmenī ir spēcīga un sakārtota meža politika kā rezultātā ES meža politika nemaz nav nepieciešama, kamēr citās valstīs ir pavisam cita situācija. Joprojām ir valstis, kurām nav izstrādāta meža politika (Bosnja un Hercogvina) vai tā ir vāji attīstīta kā rezultātā jāveic liels darbs, lai izpildītu ES mērķus.
Noslēguma sesijā termins "konkurētspēja" tika locīts dažādos veidos un diskutēts no dažādiem skatu punktiem. Lai produkts būtu konkurētspējīgs, tam jābūt labākam par citiem produktiem. Bioekonomika ir konkurētspējīga: tā patīk sabiedrībai, tā ir videi draudzīga, tīra un ražo videi draudzīgus produktus. Mums ir jāizmanto šīs bioekonomikas īpašības, lai padarītu koksnes produktus sabiedrībai pievilcīgākus un konkurētspējīgākus.
Niklas Gilmārks (Niklas Gilmark), biznesa direktors no Zviedrijas uzņēmuma Allvar uzsver, ka vārds "dabisks" vai "bioprodukts" padara to koksni par unikālu produktu.
Bioekonomika jāīsteno zemākā līmenī, sākot ar privāto mežu īpašniekiem un vietējām kokzāģētavām. Jebkura mazā kokzāģētava ir daļa no bioekonomikas, un jebkurš ES pilsonis ir daļa no bioekonomikas, kad viņam jāizlemj - plastmasa vai koks! Tas nozīmē, ka politiķiem normatīvie akti ir jāraksta viegli saprotamā valodā, kas saprotami visām iesaistītajām pusēm.
Noslēdzot semināru, tika atzīts, ka pastāv sinerģija starp aprites un bioekonomiku. Aprites ekonomika var nodrošināt papildu pieejamās izejvielas. Pašlaik vēl joprojām trūkst sabiedrības izpratnes par mežsaimniecību, un tas kavē meža nozares konkurētspēju. Cilvēkiem ir jāskaidro, ka meža resursu apjoms pieaug un īstenotā mežsaimniecība ir ilgtspējīga. Sabiedrības neizpratne pa mežu apsaimniekošanu ir izplatīta visā Eiropā, tāpēc meža nozares pārstāvjiem ir jāskaidro sabiedrībai darbības, ko mēs veicam mežā.
Meža nozares priekšrocības, ko rada koksnes izmantošana, ir ceļš uz konkurētspējīgu nozari. Svarīgi ir skaidrot sabiedrībai, ka mērķis ir nevis “dekarbonizācija”, bet "defosilifikācija", un mežsaimniecība, bioekonomika un aprites ekonomika ir līdzekļi, kā to panākt.
Prezentācijas un citus materiālus no semināra var atrast Forest Europe mājas lapā.
Sīkāka informācija par pasākumu: http://foresteurope.org/13981-2/
Pēteris Vīrs,
EUSTAFOR stažieris