Atskats uz 2018. gadu
Pieteikšanās rezultāti
Noslēdzoties konkursa „Sakoptākais mežs" pieteikšanās posmam, konkursa organizatori 2018. gadā saņēmuši 15 pieteikumus par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā. Vislielākais pieteikumu skaits saņemts no Vidzemes un Latgales meža īpašniekiem.
"Pērn tika organizēts pirmais šāda veida konkurss, kurā tika godināti labākie meža īpašnieki, un redzam, ka arī šogad ir nopietna konkurence. Pēc konkursa pieteikumiem arī saprotam, ka Latvijā ir meža īpašnieki, kuri pievērš lielu uzmanību ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un no kuriem citi meža īpašnieki var mācīties," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Kopumā 15 pieteikumi saņemti no Rēzeknes, Baltinavas, Alūksnes, Naukšēnu, Kuldīgas, Krāslavas, Dagdas, Mazsalacas, Madonas, Vecumnieku un Rugāju novadiem.
Līdz 16.jūlijam norisināsies konkursa pieteikumu atlases pirmā kārta, kurā žūrijas locekļi izvērtēs pieteikumos norādīto informāciju un izvirzīs dalībniekus otrajai kārtai.
Konkursanti tiks vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Konkursa balvu fondā šogad ir praktiski pielietojams motorinstruments jaunaudžu kopšanai un divas dāvanu kartes meža stādāmā vai dekoratīvā materiāla ieguvei, kas tiks sadalīti starp trīs visaugstāk novērtētāko meža īpašumu saimniekiem. Tāpat trīs visaugstāk novērtētie īpašnieki tiks nominēti prestižajai meža nozares gada balvai „Zelta čiekurs" nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu".
Konkursa nolikums un papildu informācija par vērtēšanas kritērijiem pieejama šeit: https://bit.ly/2K1TnbK.
Pirmā kārta, atlase:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija, izvērtējot visus konkursam iesniegtos pieteikumus, ir izvirzījusi astoņus meža īpašumus, kas turpinās cīņu par „Sakoptākā meža" titulu. Otrās kārtas ietvaros žūrijas locekļi dosies pie mežu īpašniekiem un vērtēs izvirzītos mežus klātienē. Pirmais žūrijas izbraukums - 2. augustā.
Konkursa „Sakoptākais mežs" otrajai kārtai izvēlēti šādi meža īpašumi: „Dravas" Kuldīgas novadā, „Dīķzemnieki" Alsungas novadā, „Valču Dzirnavas" Baltinavas novadā, „Bradi" Rugāju novadā, „Urbāni" Rēzeknes novadā, „Skudrukalni" Alūksnes novadā, „Skudras" Naukšēnu novadā un „Reināti" Mazsalacas novadā. Kopā šogad tika saņemti 15 pieteikumi par sakoptiem meža īpašumiem visā Latvijā.
„Izvēlēties astoņus labākos īpašumus bija grūts uzdevums. Katrs no pieteiktajiem mežiem ir izcils vismaz vienā no vērtējuma kritērijiem, kā rezultātā „Sakoptākā meža" otrās kārtas dalībnieku izvēle bija divtik grūta. Gribam pateikties visiem, kas pieteicās, arī tiem, kas netika nākamajā kārtā, jo katrs kopta meža īpašnieks jau ir uzvarētājs," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā.
Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi devās trijos izbraukumos - 2., 9. un 16. augustā, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteica, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.
Mediju pārstāvji tika aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem. Pirmais izbraukums notika 2.augustā. Izbraukuma laikā tika apskatīti šādi meža īpašumi: „Druvas" Kuldīgas novadā un „Dīķzemnieki" Alsungas novadā.
Izbraukumos tika organizēts kopīgs transports no Rīgas. Izbraukšana tika plānota plkst. 08.30 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgā.
9.augustā žūrija devās uz „Valču Dzirnavām" Baltinavas novadā, „Bradiem" Rugāju novadā un „Urbāniem" Rēzeknes novadā. Savukārt 16.augustā apciemoja „Skudrukalnu" īpašniekus Alūksnes novadā, „Skudru" īpašniekus Naukšēnu novadā un „Reinātu" īpašniekus Mazsalacas novadā. Izbraukšana notika jau plkst. 07.30 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgas.
Konkursa mērķis ir apzināt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Konkursa organizētājs ir Latvijas Meža īpašnieku biedrība, informatīvais sadarbības partneris ir portāls Laukos.lv.
Medijos: [laukos.la.lv]
Otrā kārta, izbraukumi
Pirmais izbraukums:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija aizvadījusi pirmo meža īpašumu vērtēšanas izbraukumu, vērtējot divus meža īpašumus Kurzemē - "Dravas" Kuldīgas novadā un "Dīķeniekus" Alsungas novadā. Otrais žūrijas izbraukums notiks 9. augustā, kad pārstāvji dosies uz Latgali.
Kurzemē žūrija apskatīja divus pavisam atšķirīgus meža īpašumus, kur katrā piemērotas dažādas meža apsaimniekošanas metodes. Īpašuma „Dravas”, kura kopējā platība ir vairāk kā 300 hektāri, saimnieks Aivars Bergmanis zināšanas par meža kopšanu kā smēlies augstskolā, tā arī mācījies no pieredzes praksē. Saimniekojot savā īpašumā, Aivars daudz domā par zināšanu nodošanu jaunākajām paaudzēm, tāpēc labprāt par meža apsaimniekošanu stāsta ne tikai citiem meža īpašniekiem, bet arī jauniešiem.
Īpašuma „Dīķenieki” saimnieks Grigorijs Rozentāls, kurš apsaimnieko 10 hektārus meža, apsaimniekošanas prasmes ieguvis praksē. Grigorijam mežā svarīgākais ir izvērtēt katras audzes vajadzības un pielāgot saimniekošanas metodes, lai mežs augtu pēc iespējas kvalitatīvāks. Grigorijs pazīst katru stūrīti savā mežā, ir mācījies no pieļautajām kļūdām meža apsaimniekošanā un ir lepns par padarīto mežā, kas mantots paaudžu paaudzēs.
„No abiem Kurzemē apskatītajiem īpašumiem ir redzams, ka mežā ir svarīgi meklēt labākos meža apsaimniekošanas risinājumus. Ir labi, ja cilvēks pats sava mūža laikā redz gan to, kas ir izdevies, gan arī to, kur varbūt vajadzēja darīt citādāk. Tāpēc man patīk, ka mežā ir redzami dažādi meža apsaimniekošanas varianti. Nav vienas patiesības vai viena labākā varianta, jo katrai vietai ir savi piemērotākie risinājumi un īpašniekam ir jāmāk meklēt, un jābūt šim te entuziasmam, ko mēs redzam to meža īpašnieku acīs, kuri ir pieteikušies „Sakoptākā meža” konkursam. To arī novēlu visiem meža īpašniekiem – lai viņi mežā būtu ar visu savu sirdi un dvēseli,” uzskata Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta.
Konkursa „Sakoptākais mežs” žūriju pārstāv 12 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži” pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei” veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte un Mazpulku vadītāja Ilze Kļava.
„Pēc pirmajā braucienā apskatītajiem meža īpašumiem varu teikt, ka ir liels prieks redzēt, ka tā rosība ir ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, bet arī laukos. Cilvēkiem, sevišķi meža īpašniekiem, šeit ir savas domas par darbu un strādāšanu, viņi nebaidās likt lietā savas zināšanas, nebaidās paust savas domas, ir gatavi strādāt. Tā ir tā lielākā pievienotā vērtība,” norāda Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.
Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies vēl divos izbraukumos – 9. un 16. augustā, lai apskatītu un novērtētu konkursa dalībnieku meža īpašumus klātienē. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža” titulu.
Mediju pārstāvji ir aicināti pievienoties žūrijas izbraukumos, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem. Otrais izbraukums notiks 9.augustā. Izbraukuma laikā tiks apskatīti šādi meža īpašumi: „Valču Dzirnavas” Baltinavas novadā, „Bradi” Rugāju novadā un „Urbāni” Rēzeknes novadā.
Medijos: [www.reitingi.lv]
Ieraksti no sociālo tīklu kontiem:
Otrais izbraukums:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs" žūrija aizvadījusi otro meža īpašumu vērtēšanas izbraukumu, vērtējot trīs meža īpašumus Latgalē - „Valču Dzirnavas" Baltinavas novadā, „Bradi" Rugāju novadā un „Urbāni" Rēzeknes novadā. Pēdējais žūrijas izbraukums notika 16. augustā, kad pārstāvji devās uz Vidzemi.
Latgalē žūrija apskatīja trīs meža īpašumus, kur katrā piemērotas atšķirīgas meža apsaimniekošanas metodes. Īpašuma „Valču Dzirnavas" saimnieks Rūdolfs Rusiņš, apsaimniekojot vairāk nekā 90 hektārus zemes, kā vienu no saviem izaicinājumiem ir izvirzījis neapsaimniekoto lauksaimniecības zemju apmežošanu. Par spīti grūtībām, ko prasa šāda veida zemes apsaimniekošana, Rūdolfs savus brīvos resursus, kā arī laiku iegulda meža stādīšanā, iegādājoties kvalitatīvus stādus. Tāpat saimnieks uzskata, ka mežs viņam ar ģimeni ir ilgtermiņa projekts, kura „augļus" plānots sākt izmantot tikai pēc vairākiem gadiem.
Īpašuma „Bradi" saimnieks Egons Matisāns meža kopšanu uzskata par savu ikdienu, jo, kā pats saka, mežsaimniecība viņam ir darbs, bizness un hobijs vienlaikus. Egonu saista meža ainava, tāpēc arī pie katra meža stūrīša ir piestrādāts, liekot lietā kā akadēmiskās zināšanas, tā arī praksē gūto pieredzi. Savukārt īpašuma „Urbāni" saimnieks Lars Georgs Hedlunds (Lars-George Hedlund) savā zemē izvēlējies veidot mežu plantācijas, audzējot Karēlijas bērzus, sudrabegles, lapegles un citas audzes.
„Prieks par to, cik vērienīgi un pamatīgi saimnieki strādā savā mežā. Meža īpašniekiem ir šī pareizā doma, ka cilvēks, kopjot noteiktas platības un prātīgi saimniekojot savā mežā, var arī pabarot savu ģimeni. Šī doma gadu no gada Latvijā pieņemas spēkā. Arī es domāju, ka tas ir lielisks, ilgtspējīgs modelis, kad tu nevis balsties kaut kādās iedomātās vērtībās, bet gan strādā savā mežā, ieguldi tur darbu un zināšanas, apzinoties riskus. Manuprāt, tā ir tāda ļoti forša „stāvēšana uz zemes" laikmetā, kad nevar atšķirt melus no patiesības. Koks ir zināma patiesība - tu zini, kā tas augs, un zini, ka savai nākamajai paaudzei varēsi atstātmežu," teic biologs, pētnieks un konkursa žūrijas loceklis Māris Olte.
Konkursa „Sakoptākais mežs" žūriju pārstāv 12 žūrijas locekļi - LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte un Mazpulku padomes vadītāja Ilze Kļava.
Konkursa otrajā kārtā žūrijas locekļi dosies vēl vienā izbraukumā - 16. augustā, lai apciemotu īpašuma „Skudrukalni" īpašnieku Alūksnes novadā, īpašuma „Skudras" saimnieku Naukšēnu novadā un īpašuma „Reināti" saimnieku Mazsalacas novadā. Pēc apskates žūrija noteiks, kurš no īpašumiem ir pelnījis „Sakoptākā meža" titulu.
Mediju pārstāvji ir aicināti pievienoties pēdējā žūrijas izbraukumā, klātienē iepazīstoties ar mežu īpašniekiem, konkursa organizētājiem, kā arī žūrijas pārstāvjiem.
Izbraukumos tiek organizēts kopīgs transports no Rīgas. Izbraukšana paredzēta plkst. 07.00 no Skaistkalnes ielas 1, Rīgā.
Medijos: [laukos.la.lv]
Ieraksti no sociālo tīklu kontiem:
Trešais izbraukums:
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa „Sakoptākais mežs” žūrija devās noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. 16.augustā žūrijas pārstāvji klātienē vērtēja meža īpašumu “Skudrukalni” Alūksnes novadā, “Skudras” Naukšēnu novadā un “Reināti” Mazsalacas novadā.
Līdz ar konkursa otrās kārtas noslēgumu žūrija veiks detalizētu izvērtēšanu, savukārt rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonijā decembrī.
Noslēguma izbraucienā uz Vidzemi žūrija apskatīja trīs meža īpašumus, kuru saimnieki izvēlējušies dažādas meža apsaimniekošanas metodes un izvirzījuši sev noteiktus mērķus, ko vēlas sasniegt.
Īpašuma “Skudrukalni” saimnieks Artis Taurmanis, apsaimniekojot vairāk nekā 200 hektāru zemes, kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem ir izvirzījis audžu kopšanu. Saimnieks meklē veidus, kā visefektīvāk tās kopt, veidojot labvēlīgus apstākļus arī apkārtējiem kokiem. Kā alternatīvu audžu kopšanai saimnieks min Vimek mazgabarīta tehnikas izmantošanu. Šāda veida traktoru iebrauktais ceļš ātrāk izzūd un netiek nodarīts kaitējums citiem kokiem.
Īpašuma “Skudras” saimnieks Madars Kalniņš ar aizrautību stāsta par ainavu veidošanu un to izkopšanu. Ar lepnumu tiek rādīti īpašumi, kur izveidota kāda noteikta ainava vai radīta noskaņa. Vienlaikus ar ainavu veidošanu saimnieks lielu uzmanību velta arī meliorācijas grāvju attīrīšanai un izkopšanai. Lai nodrošinātu mežam vajadzīgo mitrumu un apstākļus, tiek domāts par to, kā novadīt lieko ūdens daudzumu. Turklāt saimnieks dalījās arī savā pieredzē par to, kā jaunākās tehnoloģijas iespējams izmantot arī mežu apsaimniekošanā. Proti, lai veiksmīgāk apsekotu mežu un pārliecinātos par koku veselīgumu, Madars izmanto dronu.
Savukārt īpašuma “Reināti” saimnieks Aivars Rubulis sava meža apsaimniekošanai pastiprināti pievērsies pirms astoņiem gadiem, un šo gadu laikā jau iegūtas jaunas zināšanas un pirmās rūgtās mācības.
Medijos: [laukos.la.lv]
Ieraksti no sociālo tīklu kontiem:
Finālisti
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības "Dīķenieki" īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada, saimniecības "Skudras" īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada un saimniecības "Skudrukalni" īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.
Konkursa pirmās vietas un balvas "Par ilgtspējīgu saimniekošanu" ieguvējs tiks nosaukts meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" apbalvošanas ceremonijas laikā 14. decembrī kultūras centrā "Siguldas devons" Pils ielā 10, Siguldā.
"Jau vairākus gadus varam lepoties ar veiksmīgiem un aizrautīgiem meža saimniekiem, kas ne tikai ir kļuvuši par dabas draugiem un iekopuši savus meža īpašumus, bet arī iedvesmo citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Esam bijuši tuvākos un tālākos Latvijas nostūros, lai apraudzītu saimnieku darba augļus un uzklausītu ieceres, kas saimniekiem nebūt neļauj apstāties pie sasniegtā, bet gan uzstādīt tālejošus mērķus, lai cītīgi darbotos arī turpmāk. Katra pieliktā darba roka ir zelta vērtē, jo ieguldītās pūles ir nenovērtējams pienesums, lai kopīgi veidotu tīrāku, sakoptāku Latviju," norādīja LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Viņš arī uzsvēra, ka visos meža īpašumos nozīmīga loma ir paaudžu tradīcijām, kas ir liela vērtība šodien. Saimnieki iet pa jau stabili iemītajām senču takām - čakli kopj savu zemi un māca to darīt savām atvasēm.
"Šī iezīme piemīt arī izvēlētajā saimniecībā „Dīķenieki" - īpašnieks zemi apsaimnieko piektajā paaudzē un paredz to nodot savam dēlam. Īpašumā jau aug bērzi, dižskābarži, priedes un egles. Savukārt meža īpašumā „Skudras" saimnieks aizraujas ar ainavas veidošanu, kā arī pievērš lielu uzmanību meliorācijas grāvju attīrīšanai un izkopšanai. Lai nodrošinātu mežam vajadzīgo mitrumu un nepieciešamos apstākļus, tiek domāts par efektīvākajiem veidiem, kā novadīt lieko ūdeni, nebaidoties apsaimniekošanā ieviest arī jaunākās tehnoloģijas, un šie risinājumi tiek arī pielietoti praksē. Savukārt saimniecības „Skudrukalni" īpašnieks, kurš apsaimnieko 200 hektāru zemes, galvenokārt rūpējas par priežu un egļu audzēm, kas ir gan fiziski, gan morāli smags darbs, jo nākas arī atbrīvoties no paša stādītajiem kokiem, lai veidotu veselīgu un stipru priežu audzi. Prieks, ka meža īpašnieks audzē priedi, neskatoties uz lielajām pārnadžu populācijām, kas nereti attur to darīt citus mežsaimniekus. Kopumā konkursa dalībnieki apstiprināja, ka ieguldītais darbs ir nesis rezultātus, kam ir arī pievienotā vērtība, jo tie veido stabilu nākamo paaudžu mantojumu," sacīja A.Muižnieks.
Konkursanti tika vērtēti, analizējot meža īpašnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, mežizstrādei, kopšanai, meža infrastruktūrai, ainavas elementu plānošanai, zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Tāpat tika lūgtas arī vietējās pašvaldības atsauksmes par konkrēto meža īpašumu.
Medijos: [Laukos.la.lv]
Apbalvošana
Meža nozares pārstāvji aizvadījuši vienu no svarīgākajiem nozares pasākumiem - gada balvu „Zelta čiekurs" pasniegšanu. Pasākuma laikā paldies tika teikts ikvienam, kas mežā strādā ar prieku un degsmi, kā arī tika paziņots konkursa „Sakoptākais mežs", kas vienlaikus ir nominācijas „Par ilgtspējīgu saimniekošanu" laureāts, ieguvējs. Galveno balvu saņēma saimniecības „Skudras" īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada. Tāpat tika apbalvoti saimniecības „Dīķenieki" īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada un saimniecības „Skudrukalni" īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.
Madars Kalniņš ir viens no lielākajiem meža īpašniekiem Ziemeļvidzemē. Meža īpašumā viņš aizraujas ar ainavas veidošanu, kā arī pievērš lielu uzmanību meliorācijas grāvju attīrīšanai un izkopšanai. Lai nodrošinātu mežam vajadzīgo mitrumu un nepieciešamos apstākļus, tiek domāts par efektīvākajiem veidiem, kā novadīt lieko ūdeni, nebaidoties apsaimniekošanā ieviest arī jaunākās tehnoloģijas, un šie risinājumi tiek arī pielietoti praksē. Tāpat Madars mežsaimniecībā izmanto arī jaunākās tehnoloģijas, piemēram, dronu, lai apsekotu meža platības un sekotu līdzi meža audzes kvalitātei.
Galvenajai balvai konkursā „Sakoptākais mežs" bija nominēti arī saimniecības „Dīķenieki" īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada un saimniecības „Skudrukalni" īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.
„Zelta čiekurs" pasniegšanas ceremonijā „Latvijas Avīzes" simpātiju balvu ieguva meža īpašnieks Aivars Bergmanis no Kabiles.
„Zelta čiekurs" ceremonija mums, mežsaimniekiem, nav tikai pasākums gada noslēgumā. Tas ir mirklis, kad varam pateikt paldies ikvienam saimniekam, kurš ikdienā strādā, lai koptu savu mežu, praksē ieviestu ilgtspējīgu saimniekošanu un rūpētos, lai zināšanas par mežu tiktu nodotas no paaudzes paaudzē. Atskatoties uz gadā paveikto, satiktajiem meža īpašniekiem, kā arī konkursa „Sakoptākais mežs" dalībniekiem, varu teikt, ka saimnieki pelnījuši daudz vairāk pateicības vārdu, nekā varam pateikt vienā pasākumā. Ikviens, kurš savu dzīvi saistījis ar mežu, zina, ka tas ir grūts darbs, tāpēc svarīgi to novērtēt. Sakām lielu paldies ikvienam, kurš šogad pieteicās konkursā „Sakoptākais mežs", lai dalītos savā pieredzē un sniegtu piemēru tiem, kas vēl tikai sāk strādāt mežsaimniecībā," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Konkursa uzvarētāja noteikšanā kopumā piedalījās 12 žūrijas locekļi - LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, AS „Latvijas valsts meži" pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma „Savai zemītei" veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte un Mazpulku padomes vadītāja Ilze Kļava.
Šogad konkursā tika saņemti 15 pieteikumi no Rēzeknes, Baltinavas, Alūksnes, Naukšēnu, Kuldīgas, Krāslavas, Dagdas, Mazsalacas, Madonas, Vecumnieku un Rugāju novadiem. No tiem otrajai kārtai tika izvēlēti astoņi meža īpašumi, kurus žūrijas locekļi devās vērtēt klātienē.
Medijos: [laukos.la.lv]
Ieraksti sociālajos tīklos:
Ieskats no konkursa uzvarētāju apbalvošanas:
(no 43:52 - Konkursa laureātu apbalvošana)
Video un fotogrāfijas no 2018. gada
Konkursa "Sakoptākais mežs" izbraukumu laikā tika veikta arī īpašumu vērtēšanas filmēšana, kā rezultātā par katru īpašumu sagatavots neliels video atskats, ar kuru var iepazīties zemāk, tāpat, tiešraidē tika translēta arī Meža nozares Gada balvas "Zelta Čiekurs" 2018 apbalvošanas ceremonija, kur konkursa uzvarētājus apbalvoja nominācijā "Par ilgtspējīgu saimniekošanu".
1. Īpašums "Dravas"
2. Īpašums "Dīķenieki"
3. Īpašums "Valču Dzirnavas"
4. Īpašums "Bradi"
5. Īpašums "Urbāni"
6. Īpašums "Skudrukalni"
7. Īpašums "Skudras"
8. Īpašums "Reināti"
Atsevišķs atskats par konkursu tika demonstrēts arī raidījumā "Es savai zemītei", kā veidotāja Daina Bruņiniece bija viena no konkursa "Sakoptākais mežs" komisijas loceklēm. Liels paldies viņai un pārējiem komisijas locekļiem par veltīto laiku un ieguldījumu konkursa veiksmīgā norisē.
Video šeit: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/10.11.2018-es--savai-zemitei.id143757/
Konkursa uzvarētāju apbalvošana notika Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasākuma ietvaros. Svinīgās ceremonijas ieraksts zemāk (no 43:52 - Konkursa laureātu apbalvošana):
Konkursa atskats televīzijā:
LNT Attīstības kods:
Fotoattēli no Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" apbalvošanas ceremonijas pieejami šeit:
Savukārt fotoattēlus no konkursa "Sakoptākais mežs" izbraukumiem iespējams saņemt, rakstot e-pastu uz info@mezaipasnieki.lv