Dabas aizsardzības pārvalde 2017. gada sākumā plāno uzsākt ES nozīmes mežu inventarizāciju (biotopu kartēšanu) visas valsts mērogā, lai rezultātā izstrādātu piecus sugu aizsardzības un vismaz 20 dabas aizsardzības plānus.
Biotopu kartēšana paredzēta Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”.
Gan Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver, ka plānots kartēt tikai ES nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus, lai iegūtu pilnīgu un detalizētu informāciju. Biotopu konstatēšana neuzliek papildu ierobežojumus saimnieciskajai darbībai.
”Ir nozares, kuru pārstāvji jau ilgstoši gaida biotopu kartēšanu Latvijā, jo tās rezultāti ir nepieciešami, lai, piemēram, bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki varētu saņemt sev pienākošos maksājumus pilnā apmērā,” skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Biotopu kartēšanas norise
Biotopu kartēšana ilgs trīs gadus, un šajā laikā DAP uzdevumā sertificēti eksperti veiks aizsargājamo biotopu inventarizāciju arī privātajos mežos. Ikviens, kura īpašumā būs plānots veikt aizsargājamo biotopu apzināšanu, pirms kartēšanas sezonas saņems rakstisku informāciju. Arī pašvaldības, kuru teritorijā konkrētajā gadā plānota biotopu inventarizācija, saņems informāciju par apsekojamajām teritorijām.
Eksperti pārbaudīs tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējama aizsargājama biotopa sastopamība. Dabas aizsardzības pārvalde ir apkopojusi dažādu valsts iestāžu datus un noteikusi platības, kur ekspertiem nav jādodas meklēt aizsargājamos biotopus, piemēram:
- intensīvi apsaimniekotas lauksaimniecības zemes,
- meži, kas jaunāki par 50 gadiem,
- meliorētās lauksaimniecības zemes ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,
- īpašumi, kuros ir izsniegtas atļaujas dažādu karjeru ierīkošanai u. c.
Ņemot vērā veicamo darbu apjomu, inventarizējamās teritorijas sadalītas kvadrātos un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu. Kartogrāfisko materiālu plānots ik gadu atjaunināt, lai nebūtu jātērē laiks un resursi tur, kur tiek veikta intensīva saimnieciskā darbība.
Visa pārbaudītā un akceptētā informācija būs redzama publiski pieejamajā dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols”. Savukārt īpašnieki, kuru mežos eksperti būs konstatējuši aizsargājamus biotopus, saņems no DAP rakstisku informāciju.
Ekspertu darba kvalitāte
“Sastopot savā īpašumā ekspertu, zemes īpašnieks drīkst piedalīties eksperta veiktajā apsekojumā, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus. Taču aicinām īpašniekus būt saprotošiem un uzdot jautājumus tikai par darba procesu,” uzsver G. Strode.
Lai nodrošinātu piesaistīto ekspertu augstu darba kvalitāti, DAP plāno vismaz 10% saņemto datu pārbaudīt dabā. DAP speciālisti papildus veiks kontroli platībās, kurās eksperti būs konstatējuši biotopu un kurās zemes īpašnieki, apšaubot eksperta secinājumus, būs nosūtījuši DAP sūdzību.
Par katru konstatēto aizsargājamā biotopa poligonu ekspertam ir jāaizpilda apsekošanas anketa, norādot biotopu raksturojošos parametrus, tādējādi ļaujot sekot līdzi darba kvalitātei. Turklāt darbu veikšanas laikā ekspertiem līdzi būs ieslēgts GPS raidītājs, kas automātiski fiksēs viņa atrašanās vietu un datus noraidīs uz DAP serveriem. Tādējādi DAP jebkurā laikā varēs pārbaudīt, vai un cikos eksperts ir bijis konkrētajā aizsargājamā biotopa poligonā.
Iegūtās informācijas izmantošana
Aizsargājamo biotopu kartēšanas projekta mērķis ir iegūt informāciju. Lai gan lietotais termins “īpaši aizsargājams” daudzos var radīt bažas, tomēr praksē šādu biotopu legāli aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums vai noteikts konkrēts zonējums īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Citos gadījumos biotopa konstatācija no valsts likumdošanas viedokļa nerada nekādus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai.
Iegūtā informācija par aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti digitālā formātā ļaus izvērst mērķtiecīgu diskusiju ar tautsaimniecības nozarēm par dabas vērtību saglabāšanu mijiedarbībā ar saimniecisko darbību. Apkopojot un izanalizējot iegūtos datus, plānots mērķtiecīgāk formulēt dabas aizsardzības prasības, izvirzot skaidrākus priekšnoteikumus saimnieciskās darbības veikšanai.
Projekta rezultātā visaptverošas informācijas pieejamība par aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti atvieglos dažādu atļauju un saskaņojumu izsniegšanu, samazinot termiņus un izdevumus gan privātīpašniekiem, gan valsts iestādēm.
“Diemžēl no pieredzes zinām, ka cilvēkiem ir bažas un šaubas par biotopu kartēšanas ietekmi un pastāv nepamatoti draudi par jaunu aizliegumu radīšanu. Piemēram, dabas aizsardzības plānu izstrādes laikā aizsargājamo teritoriju apvidos „Vecpiebalga” un „Veclaicene” cilvēki, baidoties no ierobežojumiem, steidza izcirst savus mežus un tirgoja par nepamatoti zemām cenām,” stāsta G.Strode. “Aicinām mežu īpašniekus šoreiz būt gudriem un neļauties iebiedēšanai!”
Informācijas avots: http://new.llkc.lv/lv/nozares/mezsaimnieciba/saks-biotopu-kartesanu
